Katra īsfilma ir cita režisora interpretācija par vienu vai vairākiem dalībnieku savulaik piedzīvotiem notikumiem.
Koristu balsis pieskandina milzīgu jahtkluba telpu Jūrmalā, kurā līdz pat griestiem rindu rindās saliktas pārsvarā brūnganos un sarkanos toņos krāsotas laivas. To slaidos sānus apspīd caur jumta logiem izspraukušies saules stari, un citkārt varbūt mazliet romantiskā gaisotne šajā telpā pārvērtusies milzīgā rosībā.
Vieta, kurai jākļūst par mēģinājuma telpu, nebūt nav silta un virsdrēbes gribas aizdarīt ciešāk, bet jauktajiem koriem "Fēnikss" un Latvijas Pasta korim "Dziesmu Pasts" ir jāiztiek bez tām. Turklāt kamerās jāparāda, ka ir ārkārtīgi karsts, un nav viegli mēģināt tādos apstākļos.
Tās ir ainas no šobrīd topošā oriģinālseriāla "Kolektīvs" jau ceturtās sērijas – Jāņa Joņeva un Aivara Čivžeļa īsfilmas "Maukurs un zivs". Stāsts ir par kori, kurš nopērk dziedātāju, lai labi nodziedātu kora skatē. Koristu vidū šādiem cilvēkiem ir neliterārs apzīmējums, tāpēc režisors to aizstājis ar citu.
"Tāpēc ir "maukurs", kas ir nepierasts. Un zivs – to es pats izdomāju, jo viņām laikam nebija iedots tautas nosaukums, bet tagad būs – zivs. Cilvēki, kas dzied bez skaņas, kuriem ir svarīgi būt tajā kora vidē un būt kopā ar dziedātājiem. Padziedāt, bet netraucēt," saka režisors Čivželis par galvenajiem varoņiem, kuriem sākotnējā nepatika ievirzās romantiskā gultnē. Taču būtiskākais, ko filmā viņš gribējis izcelt, ir akadēmiskā un cilvēcīgā pretstats.
"Man likās, ka būtu interesanti parādīt šos pretstatus, ka ne vienmēr uzvar akadēmiskais. Katrā pusē ir savi aspekti, jo akadēmiskumā ir cipari, standarti, bet otrā pusē ir sirds. Tas ir tā kā mūsu smadzenes, ir kreisā labā puslode, kas veido cilvēku – ir emocionālā un mentālā daļa," atzīmē režisors.
Korists un arī diriģents ar desmitiem gadu pieredzi Ēriks Kravalis atzīst, ka filmas sižets viņam nav svešs. Par šodienu esot grūti spriest, bet vismaz pirms desmit gadiem tā pavisam noteikti esot bijusi realitāte. Bet viņš turpina par to, kas viņaprāt, ir
būtiskākais kora dzīvē: "Cilvēcība, viennozīmīgi. Protams, ja nāk profesionālisms klāt, tad tas ir pavisam ideāli."
Ne tikai paši Dziesmu un deju svētki, bet tieši ceļš līdz tiem vienmēr ir bijis kas vairāk par repertuāra apgūšanu, tāpēc gada sākumā radošā komanda dalībniekus aicināja dalīties piedzīvotajā. Tagad šie un citi stāsti kalpo par ierosmi īsfilmām. Katra no seriāla "Kolektīvs" sērijām ir cita režisora interpretācija par svētku dalībniekiem.
Par citām jau uzfilmētajām sērijām producente Zane Ozoliņa stāsta: "Aiks Karapetjans izveidojis sēriju par vienu dejotāju, kurš atbraucis no Austrālijas. Ārzemju latvietis, kuram ir sapnis nokļūt deju svētkos. No sākuma viņam to neļauj, jo pēdējā brīdī tas nav iespējams, bet pēc tam viņam izdodas pierunāt kolektīva vadītāju, ka varētu dejot, bet tie notikumi pēc tam attīstās pavisam negaidīti.
Tad ir jaunajam režisoram Edgaram Kauperam stāsts par 1985. gadu. Būvēts tas ir uz vēsturiskiem notikumiem, ka Haraldu Medni atstādināja no virsdiriģenta amata, bet koris parādīja savu spēku un izsauca Medni, un nodziedāja ne brīdi nemēģināto un no programmas svītroto "Gaismas pili".
Oskars Rupenheits nofilmēja stāstu par kori un par jauno diriģentu. Jaunajam diriģentam tā trīc rokas, ka nevar nodiriģēt, bet ir risinājums. Ir klavieru skaņotāja Frolova, kura zina, kā to var atrisināt, un stāsts risinās par šo Frolovas metodi."
Visas šīs "Fon Films" un "Latvijas Mobilais Telefons" (LMT) producētās "Kolektīva" sērijas, kuru uzņemšanu veidotāji cer vēl turpināt, pie skatītājiem nonāks jūnijā LMT viedtelevīzijā un vēlāk būs skatāmas arī Latvijas Televīzijā.
