ĪSUMĀ:
- Dizainers, radot savu darbu, automātiski iegūst arī aizsardzību.
- Latvijā autortiesību likums ir ļoti tradicionāls, brīžiem nepiemērots mūsdienu interneta videi.
- Savu radošo veikumu var reģistrēt ar dizaina parauga patentu.
- Tomēr Latvijā nav tādas dizaina policijas vai prokurora, kas meklē pārkāpumus. Tas ir paša pienākums aizsargāt savu dizainu.
- Autortiesību jomā tiesību strīdi bieži ir saistīti ar fotogrāfijas mākslu.
- Dizaina nozagšanas faktu ir grūti pierādīt.
- Sevi cienošs uzņēmums nenodarbosies ar intelektuālā darba zagšanu, tomēr arhitektūrā un dizainā profesionāļi mēdz viens no otra ietekmēties.
1. oktobrī Rīgā aizvadīta “Dizaina pastaiga”, kurā interesenti varēja apmeklēt 22 dažādus pieturpunktus un uzzināt vairāk par dizaina nozares aktualitātēm, tai skaitā dizaina aizsardzību. Uz “Dizaina pastaigu” aicināja dizaina birojs H2E, kuri ir arī starptautiskās dizaina organizācijas SEGD pārstāvji Latvijā.
Kā iespējams izvairīties no dizaina darba kopēšanas, un ko par dizaina aizsardzību domā nozares profesionāļi un viņu tiesību aizstāvji, Latvijas Radio 3 “Klasika” raidījumā “Kāpēc dizains?” stāstīja H2E vadītāja Dagnija Balode, zvērināta advokāte Brigita Tērauda un Rīgas Krēslu fabrikas priekšsēdētājs, arhitekts un interjera dizainers Aldis Circenis.
Aldis Circenis ir arī tirdzniecības zīmes RIGA ChAIR™ radītājs. Viņa darbs novērtēts vairākkārt, un īpaši jāizceļ saņemtā prestižā “Red Dot Design Award” balva produkta dizainā par paša dizainēto ''Bloom'' tabureti, bet rotaļu zirdziņš “Roo” novērtēts ar “iF Product Design Award 2013” balvu.
"Man šķiet, ka krēslā var atrast visvairāk variāciju, atšķirībā no grāmatu plaukta. Krēslu autori saskata tajā vislielāko izaicinājumu,” stāsta Circenis, “katra mašīna ražotnē vienā maiņā spēj saražot ap 300 detaļu. Un izrādās, lielākai daļai krēslu var restaurēt ģenealoģisko koku – nonākt pie "ciltstēva"."
Circenis arī atzīmē: “Vairāk jārunā nevis par krēslu modeļiem, bet to autoriem, sākot jau ar modernistiem. Šveices-Francijas arhitekts-dizainers Lekorbizjē ir gozējies uz svešiem lauriem. Tas, ko mēs gadiem zinām kā Lekorbizjē darbus, izrādās, ir Šarlotes Periānas darbi – tā ir arhitekte un dizainere, kas strādāja pie Lekorbizjē 30. gados.”
Tāpēc rodas jautājums, kur slēpjas autorības un radošo risinājumu meklējumu galarezultāts? Mūsdienās visi viens no otra ļoti ietekmējas, un tam piekrīt arī Aldis Circenis: “Sviestmaizi no rīta pagatavot ir sarežģītāk, nekā atrast informāciju par jebkuru jomu. Profesionāļiem visās profesijās informācijas aprite ir diezgan blīva.
Ir grūti abstrahēties no idejām – kaut ko uztaisi un sāc pārbaudīt, vai kaut kur tas jau neeksistē.”
Kā tiek regulētas un uzraudzītas autortiesības dizainā, atklāj advokātu biroja “Vilgerts” zvērināta advokāte Brigita Tērauda: “Dizainers, radot savu darbu, automātiski iegūst arī aizsardzību. Latvijā autortiesību likums ir ļoti tradicionāls un varbūt brīžiem nepiemērots mūsdienu interneta videi. Tiesiskais regulējums ir ļoti vienkāršs – nedrīkst bez autora atļaujas darbu izmantot.
Tālākais ir pierādīšanas jautājums – tiesās, visticamāk, nebūs ne dizaina, ne mākslas speciālistu, līdz ar to būs interpretācijas, pierādījumu un tiesību normu iztulkošanas jautājums.”
Savu radošo veikumu var reģistrēt ar dizaina parauga patentu, piemēram, Latvijas Republikas Patentu valdē, kas ir vienkāršs un lēts process. Taču pašlaik visu sarežģī tas, ka Latvijā nav tādas dizaina policijas vai prokurora, kas meklē pārkāpumus – līdz ar to tas ir paša tiesību īpašnieka, dizainera vai darba devēja pienākums aizsargāt savu dizainu, sekojot un reaģējot uz pārkāpumiem.
Autortiesību jomā tiesību strīdi bieži ir saistīti ar fotogrāfijas mākslu – arī fotogrāfija ir autora darbs, kas tiek aizsargāts. Tāpēc advokātu birojs “Vilgerts” savos apmācību video par autortiesību jautājumiem fotogrāfijā vēsta: “Fotogrāfijas, ko jūs redzat “Instagram” profilos, ir autortiesību objekts. Nereti šo fotogrāfiju izveidei autors ir investējis lielus naudas un laika resursus. Tajā pašā laikā mēs šīs fotogrāfijas mēdzam izvietot savos “Instagram” vai “Pinterest” “mūdbordos” vai vienkārši izmantot kā fona attēlus darba prezentācijās.
Izmantojot fotogrāfijas bez saskaņošanas, mēs pārkāpjam autoru autortiesības – iespējams, nezināšanas dēļ.”
H2E vadītāja Dagnija Balode stāsta, ka tiesas strīdi un autortiesības fotomākslā viņiem ir ikdiena: “Mēs paši proaktīvi sekojam līdzi, kā tiek aizsargātas mūsu projektu fotogrāfiju autortiesības. Fotogrāfijās ir redzams mūsu autordarbs, bet izpratne par to Latvijā ir, manuprāt, diezgan vāja. Cilvēkiem bieži liekas, ka viss, kas ir internetā, ir izmantojams bez maksas un var lietot, kā vēlas, bet internets ir pārpildīts ar autortiesību objektiem, lietām un fotogrāfijām, un tam ir ļoti jāseko līdzi.”
Aldis Circenis piekrīt, ka dizaina nozagšanas faktu ir ļoti grūti pierādīt: “Informācija par mums Latvijā nav tik plaši izplatīta. Kopē tos, kas ir slaveni. Kuru darbi ir slaveni un kurus uzskata par modes noteicējiem. Ja viņi nosaka modi, tad jebkurš pakaļdarinātājs uz tā rēķina varēs kaut ko nopelnīt. Neviens jau nezog viens pret vienu, pamatā to sauc par “ietekmēšanos”.
Un vēl viņš atzīst, ka neviens sevi cienošs uzņēmums nenodarbosies ar intelektuālā darba zagšanu, tomēr arhitektūrā un dizainā profesionāļi mēdz viens no otra ietekmēties, līdzīgi notiek arī mūzikā un literatūrā.
“Mēs negribējām par dizainu un autordarbu aizsardzību runāt tikai dizaina birojā, bet spriest par risinājumiem arhitektu birojos, pilsētvidē, tai skaitā advokātu birojos, arī Patentu valde par to runās. Tās ir ražotnes, kur top inovācijas un dizains, tas ir digitālais dizains gan “Accenture Latvija”, gan “SAP Latvija”, kas daļai ar dizainu neasociējas tiešā veidā. Mēs apzināti šos punktus veidojām tā, lai viņi ir dažādi un arī aicinājām par dizainu domāt dažādi,” par “Dizaina pastaigas” plānošanu stāsta H2E biroja vadītāja Dagnija Balode.
Dizaina birojs H2E ir pirmie, kas Baltijas valstīs pārstāv starptautisko organizāciju SEGD (pašlaik – globālā kopiena 42 pasaules valstīs, ar uzdevumu veicināt starpnozaru sadarbību, vienmēr izvirzot dizaina lietotāju vajadzības pirmajā vietā). Šis ir jau trešais pasākums kopš gada sākuma, lai veicinātu pieprasījumu pēc izcilības dizainā. Un šogad uzmanība tiks vēl padziļinātāk pievērsta navigācijas dizainam – plāns jau ir gatavs arī nākamajam gadam.
