Labrīt

Spožais pumpurgliemezis Latvijā atrasts vairs tikai divās vietās

Labrīt

Sandra Kalniete: Notiekošais uz austrumu robežas nav migrācija, bet hibrīdkarš

Mākslas skolu konkursā ''Mantojums'' uzvar rotaļu māja, ko iedvesmojuši Zasas cimdu raksti

Zasas cimdu iedvesmota rotaļu māja – mākslas skolu konkursa uzvarētājas ideja

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Bērnu rotaļu māja, ko iedvesmojuši Zasas cimdu raksti – atzīta par labāko veikumu radošo projektu konkursā "Mantojums". Rotaļu mājas idejas autore ir 5. klases skolniece Solveiga Smilškalne no Zasas.

Nacionālais kultūras centrs konkursu mākslas un dizaina skolu audzēkņiem izsludināja pavasarī, un tā uzdevums bija – izvēlēties un izpētīt kādu savam novadam vai dzimtai nozīmīgu lietišķās mākslas priekšmetu un piešķirt tam jaunu radošu veidolu. Konkursā piedalījās gandrīz 100 audzēkņu no 17 mākslas un dizaina skolām. Un kā liecina rezultāti – līdzās Zasas cimdu rakstiem, viņus iedvesmoja, piemēram, arī sēļu arheoloģiskais tērps, senatnīgs zvejas zābaks un klūgu grozu pinums.

Ļoti liels pārsteigums – sazvanīta dzimtajā Zasā, par iegūto 1. vietu konkursā "Mantojums" saka Solveiga Smilškalne. Viņa ir Zasas vidusskolas 5. klases skolniece un mācās arī Jēkabpils Mākslas skolas Zasas filiāles 4. klasē.

"Skolotāja mani pieteica konkursam, un tad viņa atrada grāmatā cimdu, un viņai radās ideja, ka to varētu pārveidot par māju. Tur tajā mājā mazi bērni varētu ielīst, spēlēt kādas spēles. Bija interesanti pie tā darboties. Mēs tur mērījām, rēķinājām, lai padarītu to māju lielāku, tāpat mēs mēģinājām uzzīmēt tos "z" burtus pa rūtiņām un mums tas arī izdevās," par procesu stāsta jaunā māksliniece.

Svarīgi piebilst, ka projektu "Cimda māja" iedvesmoja tieši Zasas cimda raksts, ko Solveigas skolotāja Anda Svarāne noskatīja Marutas Grasmanes grāmatā "Latvieša cimdi". Nebija viegli atšifrēt, ko simbolizē cimdos ieadītā zīme, bet, tā kā tā ļoti atgādināja burtu "z", tad cimdu mājas īstenotājas pie tā arī palika, izceļot to kā Zasas simbolu.

Bērnu rotaļu mājiņai ir cimdam līdzīga forma, pirksta vietā izveidotas durvis un mājiņu viscaur rotā Zasas cimda ornaments. Ideju plānots īstenot arī praksē, stāsta Jēkabpils Mākslas skolas Zasas filiāles skolotāja Anda Svarāne: "Konkursa nosacījumi jau arī to paredz, ka tika iesniegta ideja un makets, bet 2022. gada jūnijā ir paredzēta izstāde Rīgā, kad arī to darbu jau realizēsim materiālā, tas tāds diezgan liela formāta vides objekts būs, varbūt pat vairāki."

Arī otro vietu konkursā ieguvis Zasas filiāles audzēknis Kārlis Lācītis, kura dizaina ideja ir atstarotājs "Gaismas bruņas", kam viņš iedvesmojies no sēļu vīrieša arheoloģiskā tērpa.

Nav nejauši, ka Zasā top tik pārliecinoši darbi, jo mākslas skola ir ar ļoti stiprām tradīcijām un, kā uzsver skolotāja Anda Svarāne, – viņu princips arī ikdienā ļoti labi sasaucas ar konkursa ideju – sākt ar savu sakņu izzināšanu: "Es kā mākslas skolā strādājošs pedagogs uzskatu, ka,

runājot par mākslu vai mākslas vēsturi, ar bērnu vispirms vajag izrunāt to, kas ir viņam apkārt tai zemē un tai vietā, kur viņš dzīvo.

Un to mēs arī darām. Mēs iepazīstinām, kādi mums ir tautastērpi, kāds, piemēram, ir sēļu arheoloģiskais tērps, kādi tautas lietišķās mākslas priekšmeti tieši mums ir raksturīgi. Un tad jau ir vērts runāt par Purvīti, un tad jau ir vērts runāt par Mikelandželo un da Vinči un tā tālāk. Bet jāsāk ir ar to, no kurienes tu pats nāc, un tad jau var augt arvien tālāk."

Uz senatnīgo paskatīties ar mūsdienu acīm un dot iespēju no tā radīt kaut ko jaunu – tas ir viens no labākajiem veidiem, kā iepazīstināt bērnus ar pagātnes mantojumu, uzskata skolotāja, un tieši to piedāvāja konkurss "Mantojums".

Arī no citām Latvijas mākslas skolām nāca interesantas idejas. Piemēram, Emīlija Terēze Rudzīte no Engures Mākslas skolas piedāvāja vīziju par trauku komplektu, kura dizainu iedvesmojis viņas vecvectēva senatnīgs zvejas zābaks, ko joprojām glabā viņas dzimta.

No vecvecākiem saglabātus izšūtus tautiskos dvieļus, sauktus par rušnikiem, kā lielu dārgumu savukārt glabā rīdzinieces Katrīnas Kotovas ģimene, un viņas ideja ir izveidot žogu, kas būtu rotāts ar rušnikam raksturīgiem ornamentiem.

Marta Barlo no Ogres Mākslas skolas piedāvā cepuru kolekciju, ko iedvesmojis 19. gadsimta klūgu grozu dekoratīvais pinums, bet Madonas Mākslas skolas audzēkņu grupa izveidojusi informatīvu spēli, kas palīdz iepazīt dažādos laikmetos izmantotus gaismekļus.

Šis ir jau otrais šāda veida konkurss mākslas skolu audzēkņiem, ko rīko Nacionālais kultūras centrs, pirmajā pirms trim gadiem skolēni bija aicināti iedvesmoties no latviešu tautastērpa.

Konkursa žūrijas priekšsēdētāju Lindu Rubenu ļoti iepriecina skolēnu radošums, kā arī tas, ka daļa no viņiem konkursa saistībā dziļāk iepazina arī savu dzimtu: "Daži no viņiem bija veikuši arī padziļinātu savas dzimtas pētniecību un uzzinājuši, kādas ir viņu dzimtas saknes. Viens bērns, piemēram, bija uzzinājis, ka viņa vecaistēvs ir grieķis. Tā kā tas veicināja arī savas dzimtas iepazīšanu. Tāpat caur šo priekšmetu arī dažādi dzīvesstāsti atklājās, kas saistīti, piemēram, ar izsūtījumu uz Sibīriju."

Lai izteiktu pateicību par dalību konkursā un dotu iespēju visiem konkursa dalībniekiem un skolotājiem satikties attālinātā formātā, 10. decembrī notiks konkursam veltīts seminārs. Ar konkursa laureātiem notiks atsevišķas sarunas par iespēju realizēt savas idejas materiālā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti