Pat neraugoties uz noģībušo bērnu skandālu aizvadītajos Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos un versiju, ka bērnu pēkšņā vājuma iemesls varētu būt bezgaiss un saspiestība Mežaparka estrādē, estrādes apsaimniekotāji lielas cerības uz radikālām pārmaiņām tuvāko trīs gadu laikā nelolo. Lai gan teju katros Dziesmu svētkos pēdējo desmit gadu laikā dzirdams, ka nepieciešams estrādi radikāli atjaunot vai pat pilnībā pārbūvēt.
"Projekts, kā zināms, labu laiku ir gatavs un vizualizēts. Bet mēs dzīvojam reālā pasaulē - skaidrs, ka mēs būsim ar šo estrādi. Šī estrādē tiks kosmētiski sakārtota," norāda SIA "Rīgas meži" valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš. Lielākais, uz ko 2018.gada Dziesmu svētku dalībnieki un skatītāji varot cerēt, ir lielāks skatītāju sēdvietu skaits, teic apsaimniekotāji.
Tomēr 30 miljonus vērtā jaunās estrādes projekta autors arhitekts Juris Poga ir optimists. "Es biju palūdzis pirms vairākām nedēļām būvniekus novērtēt šo projektu un iedot laika grafiku. Patiesībā pat ir iespējams visu realizēt, bet, protams, ja realizācijas procesā kaut kas noraujas, ja aiziet apstrīdējumi, tad tas viss apstājas. Tā nauda, kas vajadzīga, nav vajadzīga visa 2016.gadā, viena daļa - nākamajā, otra - aiznākamajā. Tas patiesībā arī varētu neradīt tik lielu slodzi uz budžetu," skaidro Juris Poga.
Tikmēr Kultūras ministrija tagad gaida estrādes tehnisko novērtējumu, lai saskaņā ar to kopā ar estrādes īpašnieku, Rīgas domi, plānotu turpmāko rīcību. Ministrija arī teic, ka vēl ir pāragri minēt, vai nākamajos Dziesmu svētkos šeit būs mazāks dziedātāju skaits. Lai spriestu par to, jāsagaida būvniecības ekspertu slēdziens par Mežaparka estrādes tehnisko stāvokli, un tas gaidāms jau šā gada septembrī.
"Varbūt tas vecais arī nemaz nav tik slikts, varbūt vienkārši labi jārūpējas. Man liekas, ka arī emocionāli - mēs te esam daudzi bijuši gan priecīgi, gan bēdīgi, šeit notikusi tautas manifestācija par to, ka Latvijai jābūt brīvai. Es domāju, ka tam ir nozīme, un varbūt to var saglabāt, varbūt nav slikti, ka ir 10 000 dziedātāju nevis 20 000," saka Aivars Tauriņš.
Tikmēr lielākas cerības uz citādiem apstākļiem Latvijas simtgades svētkos ir dejotājiem. Daugavas stadiona uzlabošanai atrasti vajadzīgie 47 miljoni eiro.
"Uz 2018.gadu mēs ceram, ka mums izdosies īstenot projektu - gan dejotājiem, gan nodrošinot maksimālo iespējamo skatītāju vietu skaitu līdz 10 000 vietām," saka Kultūras ministrijas Valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Vilsone.
"Tas nozīmē, ka mums ir esošā tribīne, tai tiek katrā sānā piebūvētas tribīnes. Valdība ir lēmusi tā, ka īstenotājs ir Daugavas stadions, bet visu, kas saistās ar būvniecības iepirkumu, veic "Valsts nekustamie īpašumi". Laikā limits ir ļoti, ļoti mazs. Viens ir arī augstais risks par būvniecības iepirkumu. Mūsu mājasdarbs ir sagatavot dokumentus pēc iespējas ātrāk," stāsta VSIA "Daugavas stadions" valdes loceklis Elmārs Martinsons.
Plānots, ka dokumentu sagatavošana iepirkumam varētu noslēgties nākamā gada sākumā. Būtiski, ka par 47 miljoniem eiro izbūvēs ne tikai papildu skatītāju tribīnes, bet arī trīs sporta objektus - komandas spēļu halli, vieglatlētikas manēžu un jaunu ledus halli. Tieša, šo projektu būvniecību sāks pēc 2018.gada svētkiem.
