Komentējot galvenās balvas piešķiršanu atbalsta centram "Pērle", starptautiskās žūrijas pārstāvis, arhitekts un vairāku augstskolu mācībspēks Tomass Randels-Peidžs atklāj: "Tas, kas mūs kā Arhitektūras balvas žūriju pārliecināja visvairāk – šī būve patiešām tiek izmantota tam mērķim, kura dēļ tā tika projektēta un būvēta. Mūsu grupa tur ieradās dienas vidū, tieši tajā laikā, kad notika visas plānotās aktivitātes, visur bija rosība un dzīvība. Tur bija sava atmosfēra un bija ļoti jūtams, ka cilvēki, kuri tur atrodas, patiešām priecājas un ir pilnībā iejutušies."
Par centra "Pērle" funkciju pastāsta tā vadītāja Dita Trapenciere: "Tas ir centrs, kurā pamatā darbojas cilvēki ar invaliditāti un kuriem ir garīga rakstura traucējumi. Mums ir gan dienas centrs, gan darbnīcas. Dienas centrā darbojas cilvēki, kuriem ir nepieciešams lielāks atbalsts, kuriem ir grūtāk ar pašaprūpi. Savukārt darbnīcās darbojas tie, kuri dažādu apstākļu dēļ (pamatā veselības) nevar iekļauties darba tirgū; viņi nāk uz darbnīcām – mums ir keramikas darbnīca, ar datoriem strādā, tekstildarbnīca, kurā iegūst jaunas prasmes vai attīsta esošās."
Arhitektūras studijas "Ēter" kolēģi, piedaloties metu konkursā 2018. gada rudenī, savu ideju formulēja kopā, atzīmē viena no autorēm Dagnija Smilga: "Ideja vienmēr nāk no mums trim, tas ir kopīgs process, kurā nekad nevar izdalīt vienu daļu, svarīgāku vai mazāk svarīgu idejas posmu. Protams, kad sākam strādāt pie projekta, tad sadalām uzdevumus."
"Pērles" izmērus arhitekte salīdzina ar lielu privātmāju: "Kādēļ es saku "privātmāja"? Tādēļ, ka doma bija, ka cilvēki tur jūtīsies kā mājās. Mēs gribējām radīt māju zem viena liela jumta, un tā tāda arī ir: liels jumts trīsstūra formā ar plašiem atvērumiem pret dienvidiem, pret ainavu, pret skaistu zaļu pakalniņu ar kokiem fonā. Optimizācija plašumā – cik kvadrātmetru ēkai ir – spēlē kopā ar lielajiem atvērumiem, līdz ar to tu nekad mājā nejūties par šauru."
Trapenciere apstiprina, ka ēkas lietotāji tur tiešām jūtas kā mājās: "Viens ir es kā darbinieks, bet mums vairāki dalībnieki ir teikuši, ka viņiem tās ir mājās dažādu privātu apstākļu dēļ, citi saka, ka tās viņiem ir otrās mājas. Viņi tiešām jūtas labi un patīkami."
Projekta realizācija nebija viegla. "Laikam lielākais sasniegums ir tas, ka šī ēka ir. Es domāju, ka bija vairāki kritiski momenti, kad tas tā varēja arī nebūt," iesāk arhitekts Niklāvs Paegle. "Ēka ir realizēta, pateicoties Eiropas finansējumam, un, kā mēs zinām, Latvijā attiecībā uz Eiropas Savienības finansējuma apguvi ir ļoti dzelžaini noteikumi, un pašvaldībai nav nekādas manevra iespējas šajā sakarā. Tālāk – mēs jau zinām praksi ar zemākās cenas uzvarētājiem, kas attiecas uz būvniecības iepirkumiem, tas savukārt nozīmē arī nevienkāršu kvalitātes sasniegšanas procesu, jo visi mēģina ekonomēt pilnīgi visur. Bet tādā ziņā mēs varētu teikt, ka budžetā esam iekļāvušies precīzi līdz eiro centam, un tas ir milzīgs sasniegums.
Es domāju, tā lielā ziņa no balvas iegūšanas ir: visām Latvijas pašvaldībām organizēt atvērtus metu konkursus šādām būvēm un nonākt pie kvalitatīva rezultāta, nevis jau sākotnēji veidot tos kā iepirkumus, kur jāiesniedz viens cipars."
Arhitekts Kārlis Bērziņš uzsver: "Šis projekts ir pilotprojekts, nav otra tāda projekta Latvijā. Tāpēc mums arī īsti nebija nekāda reference tam, kā to taisīt."
"Principā Latvijā tāda [sociālo pakalpojumu centra] programma ir jau esošās ēkās. "Pērle" ir pirmā, kura ir jaunbūve, pirmā, kura ir radīta tieši cilvēkiem ar īpašām vajadzībām," papildina Dagnija Smilga. Bērziņš turpina: "Visi materiāli, ko mēs izvēlējāmies, bija tie materiāli, kurus mēs gribējām, piemēram, ēkas konstrukcijas ir veidotas tīri no koka. Mums Latvijā ir daudz mežu, mums reģionālā arhitektūra ir jāveido no koka. Redzot, ka mūsdienu būvniekam Latvijā nav tik liela pieredze būvēt labu koka arhitektūru, ir mazliet… Mēs redzam, ka vēl ir ceļš, ko iet līdz tai kvalitātei, ko mēs varētu šeit sasniegt. Par materiāliem un visu pārējo, kas nāca – tā ir bijusi arī liela cīņa ikdienā, protams, pateicoties Dagnijai, ka viņa nenogura uz būvlaukuma un spēja izcīnīt, lai tomēr tās lietas nenotiek kā negadījums, bet ir pārdomāts rezultāts. Par to mums liels prieks."
Un prieks ir arī par Latvijas Arhitektūras gada balvas saņemšanu. "Šis mums ir ļoti svinīgs notikums," Bērziņš bilst savā un kolēģu vārdā.
Par saņemto apbalvojumu gandarīti arī ēkas lietotāji. "Kā man viena kolēģe teica – mūsu Cēsu "Pērle" ir atzīta par visas Latvijas pērli," atceras Trapenciere. Vaicāta, vai "Pērle" gaida interesentu pieplūdumu, viņa atbild, ka arī līdz šim uzņēmuši daudz ciemiņu – kuri brauca skatīties centra sniegtos sociālos pakalpojumus, kas Latvijā tikai ienāk un attīstās –, un nu būs vēl kāds vairāk: "Mēs tikai priecājamies, jo tas, ko gribam darīt, ir stāstīt, ka
cilvēki ar invaliditāti, ar dažādām grūtībām ir pelnījuši tikpat kvalitatīvu vidi kā jebkurš cits."
Par iespēju organizēti aplūkot centru "Pērles" darbinieki vēl ziņos.
