Vīnes vēsturisko centru būves augstuma dēļ iekļauj UNESCO sarkanajā sarakstā

Vīnes vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO sarkanajā sarakstā. To UNESCO Pasaules mantojuma komiteja pagājušajā nedēļā paziņoja savā ikgadējā sapulcē Polijas pilsētā Krakovā. Kā iemesls tam ir plānotā ēku kompleksa torņa augstums, kas krietni pārsniedz UNESCO konkrētajā teritorijā pieļauto.

Vīnes vēsturisko centru būves augstuma dēļ iekļauj UNESCO sarkanajā sarakstāSolvita Karitone

    Kultūras galvaspilsētas Vīnes vēsturiskais centrs ar Svētā Stefana katedrāli, Hofburgu, operu, Šēnbrunnas un citām pilīm un ievērības cienīgiem objektiem ir ticis iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma komitejas sarkanajā sarakstā. Vīnes pilsētas vadībai nekāds lielais pārsteigums tas nebija. Kā liecina Austrijas sabiedriskās raidorganizācijas ORF interneta vietnē publicētā šīs lietas hronoloģija, tad runas par teritorijas pārbūvi un uzlabošanu posmā no viesnīcas „Intercontinental” līdz Vīnes Mūzikas biedrībai, ir sākušās jau 2012.gadā. Gadu vēlāk bija gatavs pirmais ēku kompleksa uzmetums. Tajā 6500 kvadrātmetru platībā bija plānota viesnīca, konferenču telpas un fitnesa centrs. 1000 kvadrātmetrus bija plānots atvēlēt slidotavai ziemā un publiski pieejamai, apzaļumotai un labiekārtotai pludmales veida teritorijai vasarā.

    Augstākajai no kompleksa celtnēm, kurā bija plānots izbūvēt luksusa dzīvokļus, bija 77 metri. Jau toreiz vadošie arhitekti izteikuši iebildumus un pieprasījuši tālākā plānojuma apturēšanu.

    Sākās pirmās debates par ēkas neatbilstošu augstumu un to korekciju. 2016.jūnijā UNESCO pirmo reizi oficiāli brīdina Austriju par iespējamo pasaules mantojuma statusa zaudēšanu un ieteica projektu pārstrādāt. Kā maksimālo pieļaujamo ēkas augstumu šai teritorijā organizācija bija noteikusi 43 metrus. Pēc garām diskusijām un speciālistu piesaistes tā tika noīsināta līdz 66 metriem. Taču vēl tai pašā dienā UNESCO paziņoja, ka tas nav pietiekoši un turpināja pieprasīt ēku ne augstāku par 43 metriem.

    Neskatoties uz vairākiem UNESCO brīdinājumiem un iedzīvotāju protestiem, šī gada 1. jūnijā Vīnes pilsētas domē ar 51 pret 46 balsīm projekts tika apstiprināts.

    Mēnesi vēlāk UNESCO Pasaules mantojuma komiteja oficiālajā sanāksmē Krakovā paziņoja par Vīnes vēsturiskā centra iekļaušanu sarkanajā sarakstā.

    Pilsētas vicemēre un jaunā projekta virzītāja un piekritēja Marija Vassilakou no Zaļo partijas izteica nožēlu par notikušo un solīja turpināt dialogu ar organizāciju, tomēr par atkāpšanos no plāna neko neminēja. Opozīcija un kultūras darbinieki izteica viņai adresētu asu kritiku un pieprasīja viņas atkāpšanos.

    Par Apvienoto Nāciju Organizācijas paziņojumu savu patiesu vilšanos izteica UNESCO Austrijas komisijas ģenerālsekretāre Gābriēla Ešinga:

    „Tā ir liela vilšanās un neveiksme. Pilsētbūvniecības attīstība, plānošanas instrumenti un pieminekļu aizsardzība ir cietusi lielu neveiksmi saskaņā ar UNESCO noteikto kārtību. (..) Iekļaušana sarkanajā sarakstā nodarīs lielu postu kultūras zemei Austrijai, tas ir kauna traips pilsētai Vīnei un visai Austrijai kopumā. Tas parāda, ka cilvēkiem trūkst atzinības pašu izvēlētajai pasaules mantojuma vietai un izpratnes par pasaules mantojuma nozīmi. Pasaules mantojuma statuss nenozīmē ieņemto vietu pēc tūristu skaita apmeklējuma vai etiķeti tūrisma mārketingam, bet gan īpašas vietas ilgtermiņa saglabāšanu cilvēcei un turpmākajām paaudzēm”.

    Viņa arī piebilda, ka UNESCO nevēlas zaudēt jau uzņemtos objektus, tāpēc organizācija parasti visai ilgi apelē pie pilsētu vadības un norāda pareizo virzienu. Tomēr, viņasprāt, sagaidīt, ka Vīne ies pareizā virzienā, ir visai nereāli.

    Cita starpā lēmums tiek pamatots arī ar to, ka

    Vīnes vecpilsēta līdz ar masīvo pēdējo gadu celtniecību Vīnes dzelzceļa un metro staciju kompleksos ''Wien Mitte'' un ''Hauptbahnhof'' jau ir zaudējusi tās īpašo, universālo vērtību.

    Vīnes vēsturiskais centrs UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā tika iekļauts 2001. gadā, un tas aptver teritoriju, kas ir mazāka par 2% no pilsētas kopējās platības.

    Vīnei tiek dots laiks līdz 2018.gada 1. februārim. Ja līdz tam pilsētas vadība nebūs veikusi nepieciešamās izmaiņas, tad šis statuss, visdrīzāk, tiks zaudēts.

    Saraksts ar apdraudētiem pasaules mantojuma objektiem sūta skaidru signālu pasaules sabiedrībai mobilizēties un censties saglabāt šos objektus. Saskaņā ar UNESCO pastāv divu veidu objektu „apdraudējumi”: konstatētais/nenovēršamais un potenciālais, kas varētu nodarīt ļaunumu paredzamā nākotnē. No kopumā 1052 pasaules mantojuma vietām 55 ir jau uz potenciālās apdraudējuma robežas. Pārsvarā tādas ir esošajās kara zonās, kā Sīrijā, kur tādas ir katra sestā.

    Līdz šim UNESCO pasaules mantojuma nosaukums ir atsavināts divreiz: 2007.gadā Omanai, kas samazināja dabas rezervāta teritoriju par 90%, lai labāk varētu iegūt naftu, un 2009.gadā Drēzdenē Elbas ielejai, kas pazaudēja statusu, jo uzcēla pār ieleju tiltu. Patlaban UNESCO dienaskārtībā aktuāls temats ir arī dižkoku izciršana Austrumpolijā, Belovežas mežos jeb gāršā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Dizains un arhitektūra
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti