Kāpēc dizains?

"Mūra nojaukšana" arhitektūrā. Par grupu "Māja" atmiņās dalās tās dalībnieks Ivars Šļivka

Kāpēc dizains?

Keramikas māksla. Vai un kā tās apguve izglītībā turpināsies?

Kā top mūsdienīgs muzeja saturs un kā ar dizaina palīdzību to darīt pievilcīgāku?

Vieta bērnu radošumam un eksperimentiem. Kā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs top mūsdienīgs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Mūsdienās arvien biežāk muzeji pilda daudz vairāk lomu nekā tikai informācijas un artefaktu krātuvju funkciju, tie ir kļuvuši par dinamiskām, saistošām un interaktīvām telpām, kas paredzētas, lai rosinātu apmeklētāju iztēli, izglītotu un piesaistītu jaunos un aizraujošos veidos. Tāds ir arī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja projekts "Dizaina studija bērniem".

Aplūkojot muzeja mājas lapu, var redzēt, ka liela sadaļa ir atvēlēta izglītībai ne tikai caur izstādēm un ekskursijām, bet arī caur dažādiem notikumiem. Pēc muzeja izglītības programmas kuratores Kristīnes Šicas teiktā, mūsdienīgs muzejs ir tāds, kas atvērts dažādiem apmeklētajiem, rūpējoties par katram atbilstošu pieeju. "Mums ir ļoti plašs programmu klāsts, sākot no skolu auditorijas, kura pārsvarā šobrīd apmeklē nodarbības vai radošās darbnīcas, [..] individuālais apmeklētājs tiek aicināts interaktīvā veidā viesoties muzejā, apskatot visos stāvos gan izstādes, gan ekspozīcijas, gan darbojoties aktivitātēs, kas ir izvietotas ekspozīcijās, piedalīties sarunās, kur aicinām māksliniekus, dizainerus, arī muzeju speciālistus," piedāvājumu ieskicē Šica.

Tā kā muzeja apmeklēšanas paradums attīstās tieši bērnībā, satura veidošanā liels uzsvars tiek likts uz aktivitātēm bērniem un ģimenēm. Vērojams, ka skolas un bērnudārzi arī aktīvi izmanto šīs iespējas.

Nesen tapis izglītojošs risinājums Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, tā nosaukums ir "Dizaina studija bērniem". "Nāku no paaudzes, kura muzejos nedrīkstēja neko aiztikt, kad eju uz muzeju, ja tur ir interakcija, kaut vismazākā, man tā liekas ļoti uzrunājoša," saka projekta dizainere Lāsma Kondrāte. Dizainerei šī bija pirmā sadarbība ar muzeju, kas izvērtusies ļoti interesanta: "Apbrīnoju visus muzeja darbiniekus, kuri gatavo mūsu nākamās paaudzes, tur jutos tādā īpašā pozīcijā, ka man ir spēks to ietekmēt, caur dizainu."

Projekta iecere radusies kā papildinājums jaunatvērtajai ekspozīcijai "Dizaina process" (ekspozīcijas autors birojs "H2E"), kuru veidojot, atvēlēta vieta arī aktivitāšu zonai. Šica ir gandarīta: "Esam ieguvuši telpu, kurā var notikt visdažādākie procesi, tā ir it kā paņemta nost no klasiskās ekspozīcijas daļas, tur nav priekšmetu, bet tur ir iespēja darboties un līdzdarboties. Tur var notikt gan lekcijas, gan nelielas darbnīcas." Šo telpu muzejs vēlējies padarīt ikdienā pieejamu bērniem kā aktivitāšu zonu.

Starptautiskā muzeju pieredze rāda, ka parasti šādas zonas veido kā atsevišķas telpas, taču šeit tā iekļauta ekspozīcijā, kas, pēc muzeja pārstāves domām, jau ir unikāls dizaina risinājums. Sadarbībā ar dizaineri Lāsmu Kondrāti notikusi zonas izstrāde, būtiski bijis radīt sakārtotu un skaidri nodalītu zonu, kuras aktivitātes ir uztveramas intuitīvi. "Pats process, kā mēs nonācām pie šī rezultāta, arī bija intuitīvs, tāpēc tas ļoti labi sasaucās, [..] daļa no tā ir intuīcija, daļa ir profesionālā [spēja]," komentē Kondrāte.

"Studija bērniem" ir vieta, kur iejusties dizainera lomā un eksperimentēt, stāsta projekta autores. Bērni veido keramikas trauku dizainu, iemēģina roku aušanā, izmēģinot dažādus pinumus, veido plakāta dizainu, klausās par materiāliem un mēģina uztvert kinētiku, kustīgo mākslu, un tas viss viena aktivitāšu galda ietvaros, kas sadalīts piecās uzdevumu zonās, kuras arī ir modulējamas. Aktivitātes mērķauditorija ir bērni vecumā no pieciem līdz divpadsmit gadiem, taču jau tagad vērojams, ka aktivitāte ir saistoša visai ģimenei. "Nāk ar trīsgadniekiem, divgadniekiem, tur notiek milzīga mijiedarbība arī pašā ģimenē," teic Šica. Arī Kondrāte norāda, ka ļoti interesanti vērot, kā ģimenes, ne tikai bērni, darbojas šajā studijā: "Aktivitātē, kas notiek uz galda, ne tikai svarīgi ir likt, veidot un pīt objektus, bet galvenā ziņa ir, ka dizainerim jābūt vērīgam, viņam jāmāk arī klausīties un saskatīt to problēmu."

Nedaudz pakāpjoties atpakaļ pie funkcijām, kuras mūsdienās muzejs pilda, muzejs ir kļuvis arī par vietu sociālai mijiedarbībai – pasākumos satiekas nozares praktiķi, teorētiķi, apmeklētāji. Dizaina muzejā jau 2012. gadā aizsākās programma "Vārds dizainam", kuru veido sarunas ar dizaineriem. Programmu izmanto gan tie, kas studē dizainu, gan arī citi dizaineri, kopīgās diskusijās veidojot izpratni par dizaina daudzpusību, stāsta Šica. Šādas norises ir labs veids, kā jauniešiem iepazīt dizaina nozari, apsverot iespējamo karjeras, mācību virzienu. Sava vieta atvēlēta arī pedagogu izglītošanai dažādu domnīcu formā. Nesen šāda tikšanās bijusi ar dizaineri Jāni Straupi, dodot iespēju ieraudzīt dizainera domāšanas veidu. "Man liekas, tā ir ļoti nozīmīga platforma, ka mēs esam tā vide, kur ir iespējas satikties šiem dažādajiem cilvēkiem un nozarēm un atrast kaut ko jaunu, sev būtisku," secina muzeja kuratore.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti