Patlaban uz fasādes jau ir izvietotas visas plānotās žalūzijas, kas, kā piebilst arhitekts, ir kompleksa paspilgtinoši akcenti, kuri pat fragmentāri kļūs atpazīstami, kalpojot kā daļa no tās vizuālās identitātes.
Vidzemes koncertzāles būvdarbi tiks pabeigti 2014.gada martā, bet atklāšana notiks maijā.
Projekta kopējās plānotās izmaksas ir 9 289 816 lati, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 7 336 964 latu apmērā, valsts budžeta dotācija 286 584 latu un Cēsu novada pašvaldības finansējums 1 666 266 latu apmērā.
Projektā sākotnējais žalūziju materiāls bija paredzēts koks, tomēr būvnieku priekšlikums bijis izmantot metālu, kas ir noturīgāks par koku un ilgtermiņā neradītu problēmas ekspluatācijā. Turklāt metāla konstrukcija ir vieglāk ievietojama eņģēs, kas savukārt ir praktiski fasādes logu mazgāšanai, sevišķi ņemot vērā ēkas augstumu - seši stāvi.
"Projekta mērķis bija radīt sistēmu pēc iespējas vieglākās un telpiski brīvākās formās. Žalūziju izklājums veidots līdzīgi kā kokam ar biezāku vai retāku vainagu, lai radītu lapotnes telpiskumu un dziļumu," stāsta Poga.
Sauli aizsedzošās žalūzijās izmantoti trīs dažādas intensitātes perforācijas aizpildījumi, sasaucoties ar koka lapotnes ideju. Tas esot būtiski, ka žalūzijas kā ēkas noēnotāji atrodas tieši ārpusē, jo iespīdot saulei iekštelpās izvietotie ēnošanas elementi sakarstu un papildus uzsildītu telpas kā radiatori.
Izmantotais materiāls ir jauns, to būvniecībā kā funkcionālās arhitektūras elementu plaši sāka izmantot tikai šī gadsimta pirmās dekādes beigās. Tas ir laiks, kad tapa Vidzemes mūzikas un kultūras centra projekts. Šo materiālu jau plaši izmanto arhitekti ārzemes, vairāki objekti jau izpelnījušies atzinības. „Līdzīgu objektu, kāds ir Cēsīs, kur telpiskās žalūzijas veido lapotni, nekur neatrast," uzsver Juris Poga, „te ir runa par unikālu gadījumu."
