Vidzemē raksturīgas zemnieku senatnīgās ēkas pamatā celtas 19. gadsimtā, dažviet no 18. gadsimta beigām ir saglabājušās ēkas. Vecsaimniecības būvētas un apsaimniekotas līdz agrārajaii reformai, pirms Latvijas valsts dibināšanas, skaidroja vēsturnieks.
Tas, kas “krita acīs”, bija fakts, ka Amatas pagasts pārdzīvojis celtniecības ziņā vairākus viļņus un no senatnīgās arhitektūras maz kas palicis. Pirmais pārbūves vilnis notika 19. gadsimta beigās, kad saimniecības izpirka no muižām, bija zināma turība, un masveidā parādījās laukakmens ēkas, stāstīja Žīgurs.
Otrs pārbūves etaps bija pagājušā gadsimta 20. – 30. gados, kad daudz kas pārbūvēts, remontēts, mainīti jumti, un atkal šī arhitektūra nedaudz pamainījās. Nākamie pārbūves posmi piedzīvoti padomju laikā un mūsdienās.
Tas, kas parāda ēku vecumu, ir četrslīpju jumti, taču ar laiku, kad rocība kļuva lielāka, tie pārbūvēti par divslīpju jumtiem.
Vienā no apsekotajām saimniecībām, piemēram, vienā ēkas galā saglabājies vecs melnais ķēķis ar nokvēpušo velvi, šāda ēkas daļa mūsdienās ir nepraktiska, bet pagaidām saimnieks to ir saglabājis, kāda tā bija, stāstīja Žīgurs.
Viņš atzina, ka visvairāk ir apdraudētas klētis, rijas un pirtis.
Klētis saglabājās labāk un ilgāk, ja jumtu uztur kārtībā. Bet mūsdienās klētīm mazāk pielietojuma, to lieto kā noliktavu, bet neglabā regulāri saimniecībā vajadzīgo, bet noliek kaut ko, lai ir tālāk no acīm, stāstīja vēsturnieks.
Rijas savukārt sāka iznīkt pagājušā gadsimta 20.-30. gados, jo mainījās lauksaimniecības metodes, un tās vairs nebija aktuālas, tās sāka jaukt nost. Arī vecas pirtis izzudušas no lauku sētas, labā stāvoklī tās bija tikai divās no apsekotajām saimniecībām, atzina Žīgurs.
Tomēr no vēsturiskajām zemnieku sētām daudz kas ir saglabājies, it īpaši dzīvojamās mājas.
Padomju laiku beigās un pagājušā gadsimta deviņdesmitajos vecās ēkas netika augstu vērtētas, bet tagad to vērtība cēlusies, un cilvēki cenšas tās sakopt un atjaunot, un kopumā ir tā vērtības izpratne un centieni saglabāt, atzina Žīgurs.
Viņš arī ieteica vēsturisko sētu saimniekiem īpaši rūpēties par ēku jumtiem, un, ja nav citas iespējas, nekautrēties un atjaunot tos ar mūsdienu materiāliem, jo vizuāli tas varbūt kritīs acīs, bet tomēr jumta funkcija ir pasargāt ēku, tāpēc var “ne tik daudz iespringt uz vēsturisko atjaunošanu”, bet pašu ēku saglabāšanu.
