Vecās Liepājas sen zudušās ēkas atkal var ieraudzīt. Tagad – 3D

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Liepājas Digitālo inovāciju parks laidis klajā zudušo ēku “atjaunošanas” projekta otro daļu – lietotni “3D Berči ēkas Liepājā”. Ar tās palīdzību var redzēt ēkas, kuras radījis slavenais Libavas arhitekts Pauls Makss Berči.

Nesen Rus.lsm.lv piezvanīja Digitālo inovāciju parka vadītāja Agate Ambulte ar lieliskiem jaunumiem un uzaicināja pastaigā pa pilsētu – viņa gribēja parādīt vēl vairākas mūžībā aizgājušās ēkas, kuras tagad redzamas 3D formātā.

Pavasarī, pateicoties Liepājas Kultūras pārvaldes atbalstam, tika izveidota lietotne “3D ēkas Liepājā”, un kļuva iespējams redzēt ēku, kurā 1919. gadā strādāja Pagaidu valdība, Rātsnamu un vienu no pirmajām ēkām, kurā atradās Liepājas Latviešu biedrība, bet pēc kara bija pilsētas Kultūras nams. Agate Ambulte jau toreiz teica, ka ļoti vēlas turpināt projektu un izveidot to zudušo ēku vizualizāciju, kuras būvējis Pauls Makss Berči. Pavasarī, kad beidzās otrais kultūras projektu konkurss, šī ideja saņēma līdzfinansējumu.

Mēs stāvam pretī ēkai Graudu ielā 43, te kādreiz bija kinoteātris “Odeons”, bet ēkai bija 41. numurs. Otrā pasaules kara laikā viss tika sabombardēts, pašreizējā ēka Graudu ielā 43 celta pēckara Staļina ēras laikā, bet tieši tur, kur bija kinoteātris, ir vēlāk celts sešstāvu nams. Lai redzētu bijušo kinoteātri, vadīklai jābūt vietā, kur saiet kopā abas ēkas. Ar lietotnes ”3D Berči ēkas Liepājā”  palīdzību to var redzēt gan “iebūvētu”, gan kā maketu uz plaknes. Agate piebilst, ka uz plaknes ēku var redzēt ne tikai objekta tiešā tuvumā, bet arī mierīgos mājas apstākļos, lietotne dod arī šādu iespēju.

“Un lūk – mēs varam ieraudzīt zudušo kinoteātri. Nākamajos projektos mēs visdrīzāk izdarīsim tā, lai varētu sarīkot ekskursiju pa iekštelpām. Mēs arī tagad to varam izdarīt, taču pagaidām tur ir tikai sienas. Maketam var apiet no visām pusēm, pietuvināt atsevišķas detaļas, piemēram, aplūkot, kā izskatījās tornītis,” stāsta Agate.

Par šo ēku zināms ļoti maz – palikušās fotogrāfijas, rasējumi, bet tas arī viss. Pat Kristīnes Jākabsones vietnē par kinematogrāfa vēsturi Liepājā var atrast nedaudz, tur lietotnes izstrādātāji informāciju arī ieguvuši. Ēka uzbūvēta 1910.–1911. gadā pēc P. M. Berči projekta (tā teikts Kristīnes vietnē, bet lietotnē sacīts, ka to projektējis viņa dēls Makss Teodors), un tautā šis kinoteātris saukts par “Tip-top”. Graudu ielā bija vairāki kinoteātri, bet pavisam Libavā-Liepājā to bija pieci.

Nākamā “pietura” ir Kūrmājas prospekta galā, te atradās Kūrmāja. Tā tika uzbūvēta pēc Paula Maksa Berči projekta 1875. gadā. Imants Lancmanis grāmatā “Bertschy” raksta, ka projekti bijuši vairāki, un izvēle izdarīta par labu toreiz modernajam un lētākajam “Šveices motīvam” – koka pildrežģa ēka ar grieztu ornamentu uz frontoniem un balkonu margām. Kūrmāja bija plaša – ar lielu koncertzāli, kurā varēja rīkot teātru izrādes un deju vakarus. Tur bija restorāns, biljarda telpa, lasītava un 30 viesnīcas numuri. Un vasaras daļa – ar restorānu zem klajas debess un estrādi ar “gliemežvāku” orķestrim. Latvijas republikas sākumlaikā 20. gados Kūrmāja joprojām bija populāra, te tika rīkoti koncerti un citi pasākumi. 30. gadu sākumā kultūras dzīve pārvietojās tuvāk pilsētas centram – tad publika sāka dot priekšroku kinoteātriem un teātriem. 30. gadu otrajā pusē te notika tikai sporta sacensības, līdz 1937. gada 29. martā Kūrmāja nodega. Tik lielu ugunsgrēku Liepāja sen nebija pieredzējusi.

Un lūk – tagad Kūrmāju var redzēt, pateicoties lietotnei. Tajā ir gan ēkas vēsture, gan fragmenti no laikrakstiem, gan daudz fotogrāfiju no Liepājas muzeja krājuma, vienā lieliski redzams arī piemineklis, kuru vācieši uzcēla par godu Libavas ieņemšanai 1915. gadā, bet liepājnieki to priecīgi nogāza 1919. gada 26. jūnijā, dienu pirms Pagaidu valdība ar kuģi “Saratov” atgriezās pilsētā.

Un tā, nostājieties ar muguru pret lielo puķu dobi un apļveida krustojumu, ar seju pret pieminekli bojāgājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem, sarkanajām vadīklām lietotnē jāveido perpendikuls dobe-piemineklis. Un – te tā ir! Jūsu priekšā ir Kūrmāja visā skaistumā, un ir saskatāmas arhitektūras nianses.

“Cik brīnišķīga vieta toreiz tika atrasta šai ēkai! Cik tur bija notikumu, kā kūsāja dzīve! Un cik žēl, ka ar laiku kultūra no tās aizgāja uz pilsētas centru. Mēs savā vizualizācijā iekļāvām arī zaļumus, tāpēc no ziemas var ielēkt vasarā. Paskatieties, cik Kūrmāja ir liela, tā pat telefonā neietilpst. Mēs to zīmējām vairākas nedēļas, un tagad ir redzami visi balkoni, kokgriezumi, visas detaļas un nianses. Cik skaista ēka!” saka Agate, rādot Kūrmāju no visām pusēm.  

Viņa teic, ka izvēlēties savulaik Paula Maksa Berči celtās ēkas nav bijis vienkārši. Un atgādina, ka Liepājā ir brīnišķīgs maršruts, kurā var apskatīt 55 Berči projektētas ēkas. Bet uzcēla taču viņš daudz vairāk!

“Un mēs nodomājām – kāpēc gan neparādīt zaudētās ēkas? No arhitektūras viedokļa tās ir lieliskas. Mūsu komanda – bet mēs visi esam Liepājas patrioti – jau pašā sākumā nolēma, ka parādīt ēkas, kuras vairs nevar redzēt, ir tas, ko mēs varam paveikt dzimtās pilsētas labā ar tehnoloģiju palīdzību. Viens no mūsu komandas bija izstādē “Zudusī Liepāja Paula Maksa Berči arhīvā”  un atgriezās iedvesmots, tieši tas arī kļuva par dzirksteli, pateicoties kurai viss šis projekts arī radās. Bet sākumā mēs neuzdrošinājāmies ķerties pie ēkām, kuru autors ir Berči, mums šķita, ka tas ir ļoti svarīgi un ka tā ir liela atbildība. Pēc pirmā projekta kļuva skaidrs, ka varam, un, lūk – izdevās. Protams, ļoti palīdzēja Liepājas muzejs, kurš, tāpat kā iepriekšējā projektā, atļāva izmantot materiālus un fotogrāfijas no sava krājuma, izmantojām arī citu liepājnieku pētījumus. Tāpat kā pirmajā projektā, bija grūti saprast, kādā krāsā bijušas ēkas, kāda bijusi tekstūra. Vispirms taču ēka jāuzzīmē 3D, pēc tam tā “jāapliek” ar tekstūrām, tās arī rada iespaidu, ka tā ir “gandrīz īsta” ēka, bet ne uzzīmēta bildīte,” stāsta Agate.

Un mēs dodamies tālāk. Uz Tirdzniecības kanālu un Kārļa Zāles laukumu. XIX gadsimtā te starp citām ēkām bija Birža. Libavas biržas sabiedrība tika nodibināta 1881. gadā, pilsēta attīstījās kā rūpniecības un tirdzniecības centrs. 1890. gadā klientus biržā apkalpoja 40 aģentūras, 20 komisijas kantori, četri brokeru un notāru kantori, deviņas eksporta ekspedīcijas.

Mēs stāvam pretī tirdzniecības centram “Ostmala” dažus metrus pa kreisi no iebrauktuves pazemes stāvvietā. Agate pavērš tālruni, savieto līnijas un – lūk, Birža.

“Tā tiek uzskatīta par vienu no Berči arhitektūras pērlēm, par vienu no greznākajām Libavas-Liepājas ēkām. Te kūsāja dzīve. Un šis ļoti skaistais nams arī nav saglabājies,” teic Agate. Un, pārejot pie maketa uz plaknes, vēlreiz uzsver, ka nākamajos projektos noteikti būs jāveido arī ēku iekštelpu izskats ar visiem dekoriem.

Imants Lancmanis norāda, ka Berči daiļradē būtiska vieta ir divu materiālu savienojumam – tie ir sarkanie ķieģeļi kombinācijā ar apmestām un krāsotām detaļām. Kā, piemēram, neorenesanses stilā būvētajā Nikolaja ģimnāzijas ēkā. “Berči "divkrāsu ēku" grupā tuvākie bija itāliskie paraugi. Ar labu dekoratīvo izjūtu šis stilistiskais paņēmiens realizēts Liepājas biržas ēkā, kas celta laika no 1885. līdz 1887. gadam. Pavisam neliela divstāvu ēka ar piecām ailu asīm ir viena no greznākajam starp Berči itāliskās neorenesanses celtnēm. Šeit var runāt par tiešākām ietekmēm, nekā tas parasti vērojams šī ļoti patstāvīgā arhitekta darbos. Drēzdenes birža (arh. Albins Cumpe un Gvido Ērigs, 1873–1875) rāda tādu pašu fasādes kompozīciju ar diviem sānu rizalītiem, kuros likti pāra logi, trim pusloka ieejas ailām pirmajā un trim tādiem pašiem starp dubultpilastriem (Drēzdenē tās ir puskolonnas) kārtotiem logiem otrajā stāvā, ar balustrādi augšā. Var piebilst, ka Liepājas birža, lai arī sīkāka izmēros un ar mazāku greznības pakāpi, bija līdzsvarotāka un izteiksmīgāka par savu Drēzdenes māsu. Abas gāja bojā Otrā pasaules kara laikā,” raksta Imants Lancmanis grāmatā “Bertschy”.

Izdzirdējusi jautājumu par nākamajiem 3D projektiem, Agate smaida: “Mums pagaidām ir eiforija no labi paveikta darba, bet noteikti turpināsim, būtu tikai atbalsts.”

“Nesen tādi grandi kā “Facebook” un citi paziņoja, ka plāno ļoti lielas investīcijas virtuālajā, papildinātajā realitātē. Tāpēc mūsu projektam ir liels potenciāls, kā “iedzīvināt” Liepāju digitālajā vidē. Domāju, ka visas pilsētas saskarsies ar izaicinājumiem – ir reālā vide, kurā mēs atrodamies, taču mēs aizvien vairāk pārvietojamies uz virtuālo vidi, tajā strādājam, iegūstam informāciju. Un kā mums tajā prezentēt savu tēlu, kā nezaudēt savu identitāti un kā to izveidot, lai tā būtu jēgpilna? Tāpēc es domāju, ka mūsu projekts ir ļoti perspektīvs arī šajā ziņā – jautājums ir, vai tās būs ēkas vai cits konteksts, kurā mēs turpināsim “iedzīvināt” Liepāju,” prāto Agate Ambulte.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti