Izstādē “1918. Brīvības šiks” apskatāmi apģērbi, kas bija modē laika periodā no 1912. līdz 1924. gadam. Tā laika modi ietekmēja gan jūgendstila estētika, gan Pirmais pasaules karš. Liela daļa izmaiņu pagājušā gadsimta modes pasaulē veltītas sieviešu emancipācijai.
“Katras elegantas sievietes garderobē bija rīta kleita, tērps pastaigām, dienas kleita, tērpi pusdienām un tējai, vakarkleita un tērps operai vai ballei,” stāsta Vasiļjevs.
20. gadsimta sākumā modes pasaulē valdīja jūgendstils, kas dāmas ietērpa dārgu audumu, sarežģītu piegriezumu un smalku izšuvumu garos tērpos.
Līdz 1914.gadam, kad par karu vēl nezināja, sievietes pārģērbās sešas reizes dienā. Raksturīgs ornamentālisma stils, teatrālisms, maksimāls garums, asimetrija un paaugstināta jostas vieta.
Vasiļjevs skaidro, ka kara priekšvakarā redzams jūgendstila triumfs, kad sieviete sevi redzēja kā nimfu, feju, mūzu.
“Slavenais modes mākslinieks Pols Puarē ieviesa dāmām paaugstināto vidukli vēl 1907. gadā. Tas ļāva sievietēm vidukli neiespīlēt korsetē līdz 50 centimetru diametram,” skaidro modes vēsturnieks.
Ar īpašu kolekcionāra azartu Aleksandrs Vasiļjevs dalās ar stāstiem, kas saistās ar personībām, kam piederējuši tērpi vai aksesuāri – piemēram, viņš demonstrē Krievijas cara Nikolaja II personīgo salveti no viņa galda Ermitāžā vai Maskavas miljonāra kundzes valkātu rozā kleitu, vai lietišķu ceļojuma kostīmu, kas piederējis kādai rīdziniecei.
“Pirmais pasaules karš mainīja ierasto dzīves kārtību. Sievietei bija jāsāk strādāt. Tērpi kļuva īsāki, audumi vienkāršāki, un sievietes pārģērbās bieži vien tikai reizi dienā.
Praktisku iemeslu dēļ dāmas atteicās arī no sarežģītām frizūrām. Modē bija īsi mati,” saka Vasiļjevs.
Karam sākoties, dominē melnā un citas tumšās krāsas. Aizdare no aizmugures pārceļas uz priekšpusi. Ļoti raksturīga ir arī dažādu audumu kombinēšana:
"Svarīga šī laika krāsu kombinācija - sarkans ar melnu. Asinis un nāve. Bet tā ir atsauce arī uz tolaik tik populāro tango. Karmena melnā kleitā ar sarkanu ziedu. Te ir dažādas lietas – to laiku simboli. To vidū - gredzeni, ko karavīri gatavoja savām līgavām no patronu čaulām. Tas tolaik bija jaunums – alumīnija gredzens, ko no kara savai mīļotajai pārnes karavīrs."
Sieviešu apģērbos ienāca vīriešu apģērbu elementi, karam raksturīgā haki krāsa. Greznos apavus nomainīja šņorzābaki, un somas kļuva daudz lielākas.
"Par šī laika jaunumu kļūst dārgu materiālu imitācija. Pirmskara laikam raksturīgā ziloņkaula vietā nāk pirmā plastmasa - bakelīts un celuloīds. Tas ir daudz lētāks, bet ārēji atgādina ziloņkaulu, un nezinātājam to grūti atšķirt," stāsta mākslinieks.
Daļa izstādes veltīta jau pirmajiem pēckara gadiem, ko varētu raksturot kā sievišķības un ziedu modes triumfu. "Pēc kara sākas eiforija. Kontrasts ar karu. Askētiskā un militārā stila vietā sievietes vēlas rozītes, puķītes, tillu un pērlītes," skaidro Vasiļjevs.
Tērpu modes evolūcija pagājušā gadsimta sākuma desmit gadu periodā izstādē “1918. Brīvības šiks” Modes muzejā būs skatāma sešus mēnešus.
