Kultūras Rondo

Ināra Slucka: Romāns "Aka” ir sieviešu pasaule, bet izrāde ir par vīriešu pasauli

Kultūras Rondo

Reiņa Jaunā un trio albums "Pretpolu vienādības" - artroks kombinācijā ar skaņu ainavām

Varšavā aizvadīts Eiropas dizaina festivāls

Varšavā aizvadīts Eiropas dizaina festivāls

No 6. līdz 9.jūnijam Polijas galvaspilsētā Varšavā norisinājās Eiropas dizaina festivāls - notika dizainam veltītas izstādes, lekcijas, radošās darbnīcas, konkurss, tikšanās un, protams, balvu pasniegšanas ceremonija.

Festivāla konkursam bija iesniegti 166 dažādi darbi – grafiskā dizaina, grāmatu, vides dizaina paraugi, kā arī digitālās vides risinājumi. Latvijas dizaineri šoreiz šajā Eiropas dizaina notikumā nebija pārstāvēti. Tajā pašā laikā Latvijas dizaineru veikums atzinīgi novērtēts ASV ikgadējā "SEGD Global Design Awards” konkursā.

Adama Mickēviča institūta direktors Krištofs Olenskijs skaidro, ka, iepazīstinot ar aktualitātēm Polijas mākslā, ne tikai dizainā, institūts rada spēcīgu tēlu Polijas kultūrai un tostarp arī dizainam.

"Šobrīd strādājam pie Boluslavicas keramikas fabrikas popularizēšanas – tā ir ļoti nozīmīga Polijas dizaina sastāvdaļa, kura savu darbību sāka 80. gados. Šobrīd tā ir sākusi tirgot savu produkciju Japānā un Dienvidkorejā. Boluslavicas keramikas darbus ir iedvesmojuši poļu folkloras motīvi. Pateicoties šiem darbiem, cilvēki vairāk iepazīst poļu dizainu un vizuālo mākslu; tāpat kā, piemēram, caur Frederika Šopēna darbiem cilvēki iepazīst poļu mūziku,” stāsta Krištofs Olenskijs. "Abi šie ikoniskie paraugi ir laba iespēja iepazīstināt un popularizēt mūsu kultūru Dienvidkorejā. Ar Japānu ir nedaudz savādāk, bet arī tur ir veicināta interese par poļu domāšanas veidu, pieeju dizainam un arhitektūrai.”

Olenskijs norāda, ka

keramika ir visacīmredzamākā tehnika, ar kuras palīdzību valsts var iepazīstināt ar savu dizainu. Bet to dara arī mode,

tāpēc arī fonds atbalsta jauno poļu modes dizaineru dalību dažādu modes izstāžu skatēs visā pasaulē.

Festivālu atklāja izstāde "123 labākie poļu plakāti jeb plakāti, kuru nedrīkst nezināt” Plakātu muzejā. Šajā notikumā liela nozīmē ir vēsturiskai prizmai, un tas ir interesants ekskurss šīs grafiskās mākslas izpētē.

Eiropas dizaina festivāls. Plakātu izstāde

"Šajā izstādē mēs vairāk koncentrējamies uz komunisma režīma periodu, pagājušā gadsimta otro pusi. Īpaši 50. un 60. gados poļu grafiskie dizaineri bija ļoti īpašā statusā, viņi būtībā bija nosaucami par neatkarīgiem māksliniekiem. Neskatoties uz to, ka pie varas bija oficiālā propaganda un indoktrinācija, šie autori varēja atrast filtru, caur kuru realizēt savas ieceres,” skaidro direktors un vadošais kurators Mariušs Knorovskis.

"Viena iespēja bija filmu un teātra izrāžu plakāti. Valdīja līdzsvars starp oficiālo propagandu – kas būtībā pati bija grafiskā dizaina finansētāja – un pašu autoru rokrakstiem. Protams, viņiem nācās noformēt arī politaģitācijai un propagandai paredzētos materiālus, bet pēc tam bija brīvākas rokas, lai radītu galvenokārt kultūras norisēm veltītus plakātus.

Mūsu mērķis bija, lai izstāde atainotu visplašāko šīs nozares spektru, iepazīstinātu ar izciliem māksliniekiem un īpašiem notikumiem Polijas vēsturē. Centāmies rast līdzsvaru starp vēsturiskiem un politiskiem vēstījumiem un mākslinieku radošajām izpausmēm,” turpina Knorovskis.

Eiropas dizaina festivāls. Plakātu izstāde

Sākotnēji piesaistītie kuratori vēlējušies veidot 300 plakātu izlasi, taču tad nolemts attiekties no “otrās vai trešās kategorijas” darbiem. Piedāvāt simts plakātus šķitis stereotipiski, tāpēc beigās nolemts apkopot simts, tiem pievienot 20 tādus, kurus sabiedrība atceras mazāk, un vēl trīs, par kuriem tomēr ir vērts atcerēties, jo to autori savulaik lauza vizuālās komunikācijas valodu un to stilistika ir ļoti atšķirīga no tābrīža plakātu mākslas ainas.

Eiropas dizaina festivāls. Balvu pasniegšana

Viens no šiem trim plakātiem ir darbs, kurš savulaik radīja politisku skandālu, jo tajā tika ironizēts par kristietības simboliem, sajaucot tos kopā ar viena ļoti populāra dzērienu ražotāja grafisko identitāti.

Polijas dizaineri šogad Eiropas dizaina festivālā ieguva tikai vienu zelta medaļu. Pagājušajā gadā tādas bija trīs, turklāt pagājušajā gadā Polija veiksmīgi piedalījās arī Londonas dizaina biennālē, kur grafiskais dizainers Mihals Loba saņēma specbalvu par ekspozīciju "Lietu daba”.

Loba ir pieprasīts profesionālis Polijas dizaina tirgū šobrīd, tāpēc šķita svarīgi saprast, ka viņš rod līdzsvaru starp pasūtījuma darbiem un savu māksliniecisko ideju īstenošanu.

"Es zīmēju visu laiku, un arī idejas uzrodas cita pēc citas. Tās es vēlos realizēt uzreiz, jo man ļoti būtisks ir sasniegtais rezultāts – piemēram, ja tā ir kāda ilustrācija, es nekavējoties to gribu pabeigt. Protams, man ir arī pasūtījuma darbi.

Pašam savu ideju īstenošana tikai priekš sevis ir labs treniņš. Visa mana radošā darbība ir pakārtota vienam virzienam – rast kopsakarības starp tekstu un ideju, lai varētu abus apvienot vienā.

Meklēt metaforas, pētīt, kā formas vienā plaknē ietekmē burtus un tā tālāk. Ir jāmāk sakārtot savs laiks tā, lai varētu veikt gan komercpasūtījumus, gan sevis paša ieceres. Manuprāt, šajā gadījumā viena pozīcija neizslēdz otru, jo tev ir vieglāk veikt pasūtījumus, ja nemitīgi trenējies, zīmē un īsteno arī pats savas idejas,” uzskata Mihals Loba.

Mākslinieks arī skaidro, ka pirms pāris gadiem Polijā dizains parādījies daudz redzamāk nekā pirms tam un būt dizaineram automātiski nozīmēja arī būt stilīgam.

"To vēlējās katrs, tā bija kļuvusi par modes lietu. Taču es domāju, ja kāds ir talantīgs un labi dara savu darbu, viņš arī to darīs turpmāk. Un, ja kāda darbi ir viduvēji un neinteresanti, tie vienkārši pazudīs. Ja pasūtītājs vēlēsies kvalitatīvu darbu, viņš meklēs kādu, kurš to varēs izdarīt. Tāpat arī manā gadījumā – ja būs nepieciešamība pēc mana stila un redzējuma, tad uzmeklēs tieši mani. Līdzīgi kā internetā, kurā ir tik ļoti daudz informācijas, bet mēs jau parasti tur meklējam kaut ko konkrētu,” komentē Loba.

Eiropas dizaina festivāls. Plakātu izstāde

Dizains Polijā nav atrauts no ikdienas, tā nav tikai profesionāļiem paredzēta vide, bet dizains nāk pie sabiedrības, piemēram, lidostā Varšavas Nacionālais mākslas muzejs ir izveidojis ekspozīciju, kas veltīta 19.–20. gadsimta portretu mākslai. Un šeit būtiska nozīme ir arī tehnoloģijām, instalējot speciālu aplikāciju un nofotografējot kādu attēlu, tas sāk atdzīvoties un "kāpt laukā” no ekrāna.

Eiropas dizaina festivāls. Konference

Savukārt festivālā konferencē "Element Talks" ("Elementu sarunas”) izskanēja, ka dizaineri arvien vairāk cenšas pievērsties individuāliem projektiem un iecerēm un tad meklē partnerus, kas tos varētu iegādāties, nevis otrādi.

Ja ir radusies interese par Polijas plakātu mākslu, izstādi Plakātu muzejā var apmeklēt vēl līdz 30. jūnijam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti