Vai zini?

Vai zini, ka latviešu pirts ir daudz vēsāka nekā somu un krievu pirts?

Vai zini?

Vai zini, kādā krāsā ir Drabešu brunči?

Vai zini, ka Latvijā bija uzņēmums, ko tautā dēvēja par "ziedošo fabriku"?

Vai zini, kuru Latvijas uzņēmumu tautā dēvēja par «ziedošo fabriku»?

Par "ziedošo fabriku" tautā tika dēvēta uzņēmēja Roberta Hirša (1895-1972) dibinātā audumu fabrika "Rīgas audums", kuras teritorijā bija divas siltumnīcas: tajās auga krāšņi ziedi, kas iedvesmoja fabrikas māksliniekus, kā arī vīnogas darbinieku svētku galdam. Ziedi uzņēmuma siltumnīcās turpināja plaukt arī padomju gados.

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Kā viss sākās? 1925. gadā uzņēmējs Roberts Hiršs nelielās pagraba telpās nodibina tekstiluzņēmumu ar vienu darbinieku un pāris lietotām stellēm. 1933. gadā uzņēmumu pārvietoja uz bijušās mašīnbūves uzņēmuma "Salamandra" korpusiem Juglā. Tika paplašināta zīda auduma ražošana.

1934. gadā firma tika pārveidota par akciju sabiedrību "Tirdzniecības-rūpniecības akciju s-ba "Rīgas audums"" ar pamatkapitālu 2 250 000 latu. Lielā tekstilrūpnīca ražoja mākslīgā un dabiskā zīda, kā arī puszīda audumus un vatelīnu. Pie rūpnīcas pastāvēja arodskola, valodu kursi, bērnudārzs un darbinieku koris, tika rīkotas dažādas sporta spēles, sacensības un ekskursijas. 1938. gadā "Rīgas audumā" strādāja 1602 darbinieki.

Desmit gadu laikā "Rīgas audums" jau aizņem vairākus fabrikas korpusus un ir kļuvis par vienu no lielākajiem nacionālajiem uzņēmumiem Latvijā.

Starpkaru periodā "Rīgas audums" bija Parīzes modes vēstnesis. Uzņēmuma mākslinieku un dekoratoru krāšņi iekārtotie skatlogi, kuros pastaigājās dzīvas modeles, bija galvaspilsētas modes magnēts.

1935. gadā Roberts Hiršs tika apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

1939. gada rudenī Roberts Hiršs ar ģimeni emigrēja uz Zviedriju, bet uzņēmumu nacionalizēja Latvijas PSR. Tas turpināja darboties līdz pat 21. gadsimta sākumam, un audumu baķi ceļoja uz veikaliem visā Padomju Savienībā.

20. gadsimta piecdesmitajos, sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados audumu dizainu radīja Rūdolfs Pinnis, Ērika Iltnere, Ilona Ceipe, Aina Muze, Ilma Austriņa, Ieva Zaļkalne, Ruta Bogustova, Maija Kajaka un citas latviešu tekstilmākslinieces Jevgēnijas Knāviņas vadībā.

Katram audumam tika dots savs vārds: "Havanna", "Grizete", "Ilze" – starpkaru periodā, "Zvjozdočka", "Čaika", "Šura" – 50. gados, "Komēta", "Lavanda" – sešdesmitajos.

Rozes, magones, margrietiņas, geišas, džezs un kosmoss  –  tā "Rīgas auduma" raksti mainījās līdzi laikmeta garam.

2009. gadā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (DMDM) saņēma dāvinājumu –  divpadsmit apjomīgus, brūna auduma vākos iesietus albumus, kuru lappusēm pielīmēti nelieli audumu fragmenti. Tie ir tekstilfabrikā “Rīgas audums” ražoto zīda audumu paraugi. Sadarbībā ar virtuālās realitātes uzņēmumu "Vividly", audumu raksti digitalizēti, padarot tekstila dizaina vēstures lappuses pieejamas ikvienam. Tagad DMDM 3. stāvā izvietots interaktīvs ekrāns, kurā "Rīgas auduma" paraugu albumi ir atdzīvojušies, lai muzeja apmeklētājiem sniegtu vēl nebijušu interaktīvu pieredzi.

"Rīgas auduma" zīda audumu paraugi stāsta ne vien par modi katrā desmitgadē, bet arī par aktuālajiem mākslas virzieniem, sociālpolitiku un laikmeta garu. Tā ir spoža parādība Latvijas dizaina vēsturē.

Vai zini?

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt