Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Senā Rīgas pils ar tās torņiem gandrīz 700 gadus ir viena no tām Rīgas panorāmas dominantēm, ko pamana ikviens, skatoties uz pilsētu no Daugavas puses.
Diagonāli viens otram pretim stāv masīvie apaļie torņi – pils laukuma pusē Svina tornis un Daugavas pusē apaļais Svētā Gara tornis. Neuzkrītošāki ir mazie četrstūra torņi pils pretējos stūros: Pipera tornis Daugavas pusē un Ziemeļu tornis pie vecākās pils daļas. Vēl ir divi jaunāki torņi, kuri dažādos laikos piebūvēti priekšpilij: Daugavas pusē priekšpils ziemeļrietumu stūrī saglabājies 17. gadsimta vidū celtais Erkers un otrs – jaunākais no torņiem – 1938. gadā piebūvētais Triju zvaigžņu tornis.
Svētā Gara tornis tāpat kā Svina tornis ir senākie no pils toņiem. Livonijas ordeņa pastāvēšanas laikos katram tornim pilī bija savas pamatfunkcijas. Mazajos tornīšos atradās kāpnes, kas savienoja stāvus. Apaļie torņi militāru konfliktu gadījumos kalpotu aizsardzībai, bet miera laikā to telpas izmantoja dažādiem mērķiem, pirmo stāvu – saimniecībai. Zināms, ka Svina torņa otrajā stāvā bijusi pils kapelas sakristeja, bet Svētā Gara tornī Rīgas apciemojuma laikā apmeties Livonijas ordeņa metrs.
Svētā Gara torņa funkcijas pēc Livonijas ordeņa pastāvēšanas beigām īsti nav skaidras. Zināms, ka tur ierīkoja observatoriju. Kad tā beidza pastāvēt, tornī iekārtoja Vidzemes ģenerālgubernatora arhīvu. Starpkaru Latvijas periodā Svētā Gara torņa telpās iekārtoja Valsts prezidenta dzīvokli.
Erkeram, kas nebalstās uz pamatiem zemē, Rīgas pils plānos, remontu dokumentos un literatūrā sastopami visdaudzveidīgākie nosaukumi, piemēram, mazais tornis ar kāpnēm Daugavas spārnā, lukturis torņa izskatā, mazais zviedru tornis, tornis, kas karājas gaisā. Rīgas pils Erkers ir daudzstūru formas divstāvu tornis ar barokālu divpakāpju torņveida jumtiņu. Erkers ir vienīgā saglabājusies tik sena šāda būve Latvijā, kas mākslinieciskās kvalitātes ziņā līdzinās citiem Ziemeļeiropas manierisma un baroka laika paraugiem. Īpašu nozīmi erkeram piešķir tā fasādēs redzamie dekoratīvie 20 ciļņi. Tāpat kā visa erkera akmens konstrukcija, arī ciļņi sākotnēji darināti no Gotlandes smilšakmens. Laika gaitā tie laboti, remontēti un nonākuši uz sabrukuma robežas. Šobrīd pils erkerā iebūvētas 20. gadsimta 60. gados Sāmsalas dolomītā darinātas ciļņu kopijas. Katrs no ciļņiem ir atšķirīgs. Izmantojot groteskas elementus, tajos attēloti Zviedrijas valsts un Vāsu dinastijas ģerboņa elementi, tos papildina karavīru un sievietes figūras, C un S burta formai līdzīgu ornamentu motīvi. Ciļņos redzami arī fantasmagoriski cilvēka-dzīvnieka masku hibrīdi, kurus apvij izlocītas bārdas, ūsas, uzacis. Sievietes figūrai saskatāma līdzība ar karalieni Kristīni. Spriežot pēc gadskaitļa uz diviem ciļņiem ANNO 1649, erkera būvniecība pabeigta 1649. gadā.
Rīgas pils vēstures pētniece Māra Caune aprakstījusi leģendu, ka erkera jumta augšējais kupols apvērstā veidā, tajā ieliekot un dedzinot malku, iespējams, varēja tikt izmantots arī kā bāka kuģiem, kas brauca pa Daugavu. Ir atrastas ziņas, ka 18. gadsimtā tajā glabāti graudi, citos laikos erkerī izbūvētas telpas atpūtai.
Rīgas siluetu kopš 1938. gada papildina arī Triju zvaigžņu tornis. Arhitekta Eižena Laubes projektētais tornis celts pils pārbūves laikā. Tā praktiskais uzdevums bija nostiprināt nestabilos pamatus šajā daļā, un torņa apakšdaļā iebūvētām kāpnēm bija jāved uz Svētku zāli. Vienlaikus tornim bija svarīga politiska simbola nozīme.
Torņa celšanas laikā Laube rakstīja: "Mūsu Latvijai tāds simbols ir viņas trīs zvaigznes, kas vainago mūsu valsts ģerboni. Lai paceltu augsti gaisā un darītu labi saredzamas šīs trīs mums dārgās zvaigznes, savā laikā tās liktas Brīvības piemineklim kā augšējais noslēgums, tagad šim nolūkam Rīgas pils vecajai celtnei pievienots jauns, augsts tornis."
Triju zvaigžņu torņa augstums līdz smailei ir 60 metri. Mazāk zināms, ka augšējo dekoratīvo konstrukciju ar trim zvaigznēm līdz 20. gadadienas svinībām nepaspēja pabeigt, tornis bija izbūvēts 53 metru augstumā, bez noslēguma smailes. Lai panāktu uzbūvēta torņa koptēlu, tika izveidota torņa noslēguma butaforija: virs torņa bija izveidots karkass, kura galā provizoriski tika uzlikts zvaigžņu makets.
Bet kā tad ar torņa vainagojumu un zvaigznēm? Torņa būvniecību pabeidza tikai 1939. gadā, un pirmā reize, kad attēlos parādījās izgaismotais zvaigžņotais tornis, bija 1939. gada 18. novembris.
Padomju okupācijas laikā 1949. gadā trīs zvaigznes no torņa smailes noņēma, un, kad 1997. gadā torņa smaili atkal atjaunoja sākotnējā izskatā, tornī atgriezās arī trīs zvaigznes.
Triju zvaigžņu tornis kā pils būvelements vērtēts neviennozīmīgi, pat izteikta doma, ka tas nesader ar pārējo pils arhitektūru. Tomēr līdzīgi citām piebūvēm, kas pārveidojušas seno viduslaiku pili, tornis kļuvis par neatņemamu pils sastāvdaļu.
