Vai zini?

Vai zini, kā Latvijas Republikas Saeimas bibliotēka atguva nacistu nolaupītās grāmatas?

Vai zini?

Vai zini, ka "Skroderdienas Silmačos" patiesībā izdomāja Jānis Poruks?

Vai zini, kurš ir vislielākais grāmatu lasītājs Rīgā?

Vai zini, kurš ir lielākais grāmatu lasītājs Rīgā?

Vai zināt, kurš ir lielākais grāmatu lasītājs Rīgā? Viņš lasa nakti un dienu, ziemā un vasarā jau kopš 1903. gada, kad viņu uzsēdināja uz arhitekta Vilhelma Bokslafa celtās Lielās ģildes kantoru un dzīvokļu nama Amatu ielā 4.

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Kā ar viņu iepazinos? Tas bija ļoti sen – 1970. gadā, kad mana klases audzinātāja – skolotāja Avota – teica mums tā: “Bērni, ja jūs gribat redzēt kaut ko skaistu savā pilsētā vai iepazīt citas pilsētas, lūdzu, nekad neskatieties veikalu līmenī vai uz bruģi – paceliet galvas augstāk. Tur pavērsies viss skaistums.” Tieši tā tas arī ir, jo Vecrīgā un arī Iekšrīgā, tātad tajā daļā, kas ir celta līdz Pirmajam pasaules karam, mēs varam atrast visdažādākos brīnumus. Tieši Vilhelma Bokslafa projektētajās ēkās to ir pārpārēm.

Vilhelms Bokslafs speciālistu aprindās jau sen ir ļoti atzīts un izcelts kā viens no Rīgas vadošajiem zelta laikmeta arhitektiem, bijis arī mākslas zinātnieks un pētnieks. Viņš ir mūsdienu restaurācijas aizsācējs, jo tieši viņa vadībā ir atjaunota Lielstraupes pils, veikti restaurācijas darbi kā Pētera baznīcā, tā arī Doma baznīcā. Bet kā tad atšķirt viņa daudzās, daudzās celtnes no citām? Tā ir brīnišķīga saikne ar pilsētu un dabu.

Viņš veidojis arī rūpnīcas un baznīcas, tostarp Dubultu un Krusta baznīcas, kas ir tautiskā romantisma spožākie piemēri, bet viņu var atpazīt arī pēc detaļām, un to ir ļoti daudz: gan lācīši ar vairogiem, gan mīlīgi un jauki pūķīši Antonijas ielas namos, arī daudzās maskas un pa jumtiem klejojošie kaķi, kādi redzami Kaļķu ielas stūrī. Te ik pa brītiņam parādās kāds interesants personāžs, piemēram, puisis, kurš azotē tur trepes un izstieptā rokā – vīnogu zaru.

Jāatzīmē arī Amatu ielas nami, kuros mēs varam atrast visdažādākās detaļas, kas ne tikai liecina par māksliniecisko gaumi un izdomas bagātību, bet arī par labu humora izjūtu.

Tikai cilvēks ar labu humora izjūtu varēja pats sev projektēt kapliču, kurā diemžēl viņš netika guldināts, jo aizgāja viņsaulē Otrā pasaules kara beigās. Bet daudzie skaistie nami un milzīgā fantāzija, ko viņš ir atstājis namu dekoros, priecē mūs visus vēl joprojām un priecēs vēl ilgi.

Vai zini?

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt