Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Vilnas audumi visai bieži bijuši krāsoti, bet lins nav ticis krāsots, iespējams, līdz pat 20. gadsimtam.
Senākās krāsas, kādās atrasti vilnas audumi, ir sarkana un brūna. No 5.–6. gadsimta ir liecības arī par tumši zilu jeb mēļu krāsu.
Brūnā un mēļā bijušas apģērbu pamatkrāsas, bet sarkanā izmantota rotājumiem. 11. gadsimtā šīm trim krāsām pievienojās dzeltenā, arī tā tika izmantota rotājumos, taču retāk. Ļoti iespējams, ka visu šo laiku ikdienā tika lietoti apģērbi no dabiskas krāsas vilnas dzijas – visvairāk pelēkas, bet arī dabiski rudas vai tumši brūnas. Lina diegu bija iespējams iegūt baltāku nekā vilnu – par to liecina fakts, ka rūtainos audumos, kur kopā austa tumši zila un balta dzija, baltā bijusi lins. Baltas krāsas aitu vilna uzlabojusies tikai pamazām. Tāpēc drošas liecības par latviešu baltajām villainēm ir tikai no 16.–17. gadsimta. Līdz tam laikam greznākais apģērbs bija tumši zilā krāsā.
Apmēram 18. gadsimta sākumā baltā latviešiem kļuva par modernāko un greznāko krāsu.
Ap 18. gadsimtu latviešu apģērbiem pievienojusies arī zaļā krāsa – agrāk tādas valkāšana nav fiksēta ne arheoloģiskajos izrakumos, ne rakstītajos, ne zīmētajos avotos. Tas varbūt tāpēc, ka
16. un 17. gadsimtā Eiropā pastāvēja uzskats, ka zaļā ir visa ļaunuma krāsa, tajā tika zīmēti pūķi un velni. Tikai 18. gadsimtā šie uzskati pamazām tika atmesti.
Visas šīs krāsas krāsotas ar dabas krāsvielām, kas iegūtas no augiem, kukaiņiem vai minerāliem. 19. gadsimts atnesa ķīmiskās anilīna krāsvielas, kas ļāva visas krāsas padarīt košākas. Tā latviešu apģērbā ienāca arī koši melna krāsa, bet brunču svītrās arī rozā, oranža, gaiši zila un violeta krāsa un visdažādākās krāsu nianses.
