Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Elbas filharmonija ir talantīgo un pazīstamo Šveices arhitektu Žaka Hercoga un Pjēra de Meirona darbs. Ar viļņoto jumta līniju 108 metru augstumā Elbas krastā būve atgādina īstu spoku kuģi.
Kritiķi to dēvē par absolūtu un aizraujošu mākslas darbu, kas piešķir identitāti un īpašu publicitāti visam bijušajam ostas rajonam, kur tagad dominē dzīvojamās ēkas, universitātes un biroji, "Spiegel" centrālo biroju ieskaitot.
Tas viss kopā ir Hamburgas pilsētas megaprojekts, aizsākts vēl pagājušajā gadsimtā un vēl turpinās. Elbas filharmonijas gadījumā, kas sākās kā privāta iniciatīva un kuru pārņēma Hamburgas pilsēta, arhitekti ir radījuši nebijušu un multifunkcionālu ēkas tipu, apvienojot koncertzāles, izglītības, muzeja, dzīvošanas un auto novietnes funkcijas.
Protams, ka
galvenā telpa te ir koncertzāle ar 2100 vietām, kas radīta ar pasaulē pazīstamākā akustikas speciālista Jasuhisas Tojotas līdzdalību, kamerzāle ar 550 vietām un mazā zāle ar 170 vietām.
Tas viss uz vecās kakao pupiņu noliktavas ķieģeļu pamatnes, kurā vietas 435 automašīnām un suverēnas konstrukcijas, kas balsta 17 pievienotos stāvus ar īpašu liektu stikla paneļu apdari.
Tur izvietota viesnīca ar 244 standarta istabām un 47 apartamentiem. Lielā zāle ir 50 metru virs zemes līmeņa! Metro būves cienīgs eskalators uzved līdz 37 metru augstumam, kurā izvietota īpaša dizaina publiska skatu platforma pa visu ēkas perimetru. Iespaidīgi!
Tāpat kā iespaidīga ir Latvijas mūziķu Elbas filharmonijā klātbūtne tūliņ pēc atklāšanas koncertiem – "Sinfonietta Rīga" un Latvijas Radio koris, koris "Latvija", bet visu vainago Ivetas Apkalnas pastāvīgā klātbūtne šajā īpašajā koncertnamā – viņa izvēlēta par galveno ērģelnieci un ērģeļmūzikas programmas māksliniecisko vadītāju.
Bet vai jūs zināt, ka tieši tāpat kā Sidnejas opernama gadījumā, arī Elbas filharmonijas celtniecībā no projekta līdz realizācijai pagāja 14 gadi? Plānots bija divas reizes mazāks laiks!
Un beigās "spoku kuģis" izmaksāja 865 miljonus 650 tūkstošus eiro.
Sākotnējos plānos bija visu veikt par 187 miljoniem eiro (2003), tad – 241 miljonu (2007), tad 450 miljoniem (2008), tad – 505 miljoniem (2012), un beigās – 866 miljoniem eiro (2016)! Un tas pie vācu "ordnunga" ar Šveices arhitektiem – precīziem kā pulksteņiem!
Paši arhitekti Venēcijas arhitektūras biennālē 2016. gadā ironizēja, ka preses publikāciju kvadrātmetri pārsniedzot pašas ēkas kvadratūru.
Mēs savu Nacionālo bibliotēku finanšu krīzes apstākļos uzcēlām laikā (6 gados) un par 4 miljoniem lētāk nekā bija plānots (182 miljoni), bet nebeidzam kritizēt.
Vācieši divas reizes pārsniedza laika grafiku un piecas reizes – budžetu, bet ir bezgala lepni par paveikto un publiski atzīst, ka ieguldījumi bija tā vērti.
Kā intervijā Latvijas medijiem uzsvēra Elbas filharmonijas intendants austrietis Kristofs Lībens-Zeiters, uzceltā ēka ir īpašs sasniegums 21. gadsimta mūzikas būvju arhitektūrā, tā tiek salīdzināta ar Sidnejas operu, tā ir kļuvusi par visas Vācijas vizuālo simbolu un rosina interesi par klasisko mūziku. Šī unikālā celtne dod tikpat unikālu iespēju mainīt klasiskās mūzikas dzīvi, piesaistot šim žanram nebijušas cilvēku kopienas no visas pasaules.
Jā, pasaule ir iespēju, paradoksu un pavērsienu pilna, bet to jūs jau zinājāt!
