Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
1957. gada notika arhitektu konkurss – 223 darbi no 28 pasaules valstīm. Darbam žūrijā no ASV ieradās slavenais somu arhitekts Ēro Sārinens (Eero Saarinen).
Viens darbs ietvēra tikai 12 skiču lapas ar savdabīgu ēku – mūzikas buru kuģi vai mirdzošu gliemežvāku veidotu skulptūru Sidnejas ostas akvatorijā.
Kāds teiks, ka tieši Ēro Sārinens ieradies uz žūriju vēlāk un jau no malā atlikto darbu kaudzes izvilcis 38 gadus vecā dāņa Jorna Ucona (Jorn Utzon) ģeniālās skices. Lai nu kā, bet žūrijas locekļi savā atzinumā rakstīja: "Mēs atkal un atkal atgriezāmies pie šiem zīmējumiem un esam pārliecināti, ka tie ietver ideju par Operas namu, kas var kļūt par vienu no pasaules izcilākajām ēkām".
Ēkas tapšana par pasaules ikonu ir kā barjerskrējiens, kur pirms katra šķēršļa es varētu jautāt – "Vai jūs zinājāt, ka..." Ēku bija paredzēts uzcelt četros gados, bet to būvēja 14 gadus; izmaksas sākotnēji bija plānotas septiņu miljonu Austrālijas dolāru apmērā, bet beigās tie bija 103 miljoni!
Jorns Ucons atvēra biroju Sidnejā, lai sekmētu Operas būvniecību. Bet nāca jauna valdība, kuras vāji izglītotais publisko lietu ministrs Deiviss Hjū (Davis Hughes), izrādījās, nebija arī kultūras atbalstītājs.
Pašmāju viduvējība pret ārvalstu ģēniju – tā konfliktu par Operas termiņiem, projekta kvalitāti un izmaksām raksturoja prese.
Tika apstrīdēta Ucona spēja vadīt projektu. 1966. gadā Ucons uzteica darbu un no Sidnejas aizbrauca. Rasējumu ieslēgšana, autora īsa saruna ar ministru, durvis aizcērtot, emocijas… īsta drāma! 1973. gadā ēkas arhitekts patiešām nebija klāt Operas atklāšanā, un viņa vārds netika minēts nevienā atklāšanas runā! Sidnejas operas publiskais triumfs bija arhitekta personiska drāma.
1995. gadā šis stāsts kļūst par suverēnu mākslas darbu – Sidnejas operas namā notiek pirmizrāde operai ar nosaukumu "Pasaules astotais brīnums" ("The Eighth Wonder").
Bet pirmais muzikālais priekšnesums Sidnejas operā bija jau 1960. gadā, kad Pols Robsons uz būves sastatnēm strādniekiem dziedāja "Old Man River" par Misisipi.
2000. gadā Operas siluets ir arī Sidnejas olimpisko spēļu simbols.
2004. gadā Jorns Ucons saņem Prickera (Pritzker) prēmiju, pasaules augstāko apbalvojumu arhitektūrā, trīs gadus vēlāk Sidnejas opera tiek iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma listē. Ucons patiesi vēlējās šo mirdzošo buru vai gliemežnīcu kontrastu pret zilajām Austrālijas debesīm un tumšajiem ostas ūdeņiem. 1 056 006 Zviedrijā ražotas speciālas glazētas flīzes to atrisināja – tās nosauca par Sidnejas flīzēm. Slavenais arhitekts Luiss Kāns (Louis Kahn) teica: "Saule nezināja, cik tās gaisma ir skaista, pirms tā nebija atmirdzējusi uz šīs ēkas."
Vai zinājāt, ka Sidnejas operai vistuvāko moderno ēku ir projektējis izcilais latviešu arhitekts Austrālijā Andrejs Andersons, kurš dzimis Rīgā un kura vectēvs Alfrēds Andersons bija Rīgas pilsētas mērs divdesmitajos gados?
Sidnejas operu katru gadu apmeklē 8,2 miljoni tūristu – tas ir apmeklētākais objekts Austrālijā. Ir aprēķināta operas nama ikoniskā jeb nacionālās identitātes vērtība – tā ir 4,6 miljardi dolāru. Tik vērta ir mākslinieka ģenialitāte un politiķu uzdrīkstēšanās.
Operas 40 gadu svinību sakarā 2013. gadā Sidnejā kā svinību patroni ieradās Dānijas kroņprincis Frederiks un princese Mērija – izlīgšana par strīdu ar dāņu arhitektu tika "nokārtota" karaliskā līmenī. Bet Jorns Ucons jau kopš 2008. gada to visu vēro no debesu augstumiem.