Vai zini?

Vai zini, ka 1935. gadā Latvija piedalījās Pasaules izstādē Briselē?

Vai zini?

Vai zini, ka Ogre reiz bija slavens kūrorts?

Vai zini, ka mums ir savs steļļu meistars, kuru mēdz pielīdzināt Tomasam Edisonam?

Vai zini, ka mums ir savs steļļu meistars, kuru mēdz pielīdzināt Tomasam Edisonam?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Vai zini, ka mums ir savs steļļu un šteļļu meistars, kuru mēdz pielīdzināt Tomasam Edisonam? Tas ir Aleksandrs Pēteris Viļumsons. Latvietis. Amatnieks. Audējs. Konstruktors.

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Dzimis 1872. gada 17. novembrī Anetes un Krišjāņa ģimenē Jelgavas apriņķa Vilces pagastā, nodzīvoja 67 gadus līdz 1939. gada 3. oktobrim.

Pēteris Viļumsons 31 gada vecumā (1903. gadā) patentē aušanas mašīnu "Lielupes Viļņi".

Laikrakstā "Balss" 1903. gadā Viļumsons ievietojis reklāmu:

"Necerēti pienācis tas laiks, kur simtiem gadu nodeldētā veclaiku aušana jāatmet un ka neticami praktisko, vārdu sakot, ļoti patīkamo jauno aušanas sistēmu jāiegādājas.

Jaunā sistēma ir maza mašīna, kuru minētam nolūkam izgudroju un devu nosaukumu "Lielupes Viļņi". Pēc manas sistēmas tiek visi audumi, vai šaurie, vai platie, vai 4 vai 24 un vairāk nītīs, tikai ar vienu paminu austi un vienā vērumā, vienā uzrīkojumā. Trijās dienās apsolu katru personu izmācīt. Pēc tagadējā iekārtojuma, daža persona jau vienā dienā visu iemācīsies. Tālāk sastādīju grāmatu audējiem "Pirmdienas rīts" jeb pirmā musturu grāmata audējiem. Grāmata un mašīna "Lielupes Viļņi" uz 12 nītīm strādājami kopā maksā tikai 28 rubļi.

Tā kā esmu vienīgais šīs mašiniņas izgudrotājs, tad to pakaļtaisīt nedrīkst."

Pētera Viļumsona stelles
Pētera Viļumsona stelles

Kursi notiek Jelgavā, un arī stelles un grāmatu var iegādāties Jelgavā, netālu no dzelzceļa stacijas – Buļļu namā.

Uz mašīnas "Lielupes Viļņi" Viļumsons pieņem arī pastellējumus (pasūtījumus) tīrvilnas skaistajiem deķiem, kuros auž musturus dabīgā lielumā – puķes un putniņus.

Arī lakatus un bukstiņus (tā nav kartupeļu un putraimu biezputra, tā ir fabrikā austa vilnas drāna (pretstatā lauku vadmalai)) pieņem aušanai, šķērēšanai, presēšanai un degadēšanai (degadēt – apstrādāt vilnas audumu ar tvaiku vai karstu ūdeni).

Pēc 20 dienām laikrakstā "Latviešu Avīzes" lasāms, ka Novgorodas pilsētā Viļumsons pasniedz 3 dienu aušanas mācību pie mašīnas "Lielupes Viļņi". Tātad aušanas mašīnu viņš ved sev līdzi.

Daudz kursus viņš organizē arī nākošajā 1904. gadā Jelgavā, Vitebskā, Dvinskā, Liepājā, Valkā, Dinaburgā (mūsdienās – Daugavpils). 36 sludinājumi par to, ka sākas aušanas kursi.

Vai zini?

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti