Vai zini?

Vai zini, kādā krāsā ir Drabešu brunči?

Vai zini?

Vai zini, kurai no Jāņu dziesmām Latviešu folkloras krātuvē ir visvairāk pierakstu?

Vai zini, kā laikraksts "Rigasche Zeitung" aprakstījis ugunsgrēku Rīgas Vācu teātrī?

Vai zini, kā laikraksts «Rigasche Zeitung» atspoguļoja 1882. gada ugunsgrēku Rīgas Vācu teātrī?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

1882. gada 14. jūnijā mēģinājuma laikā Rīgas Vācu teātrī, ko šodien pazīstam kā Latvijas Nacionālās operas un baleta ēku, izcēlās ugunsgrēks. Šis traģiskais gadījums, protams, tika izsmeļoši aprakstīts arī tā laika presē.

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Piemēram, laikraksta "Rigasche Zeitung" 58. numurā lasāmas šādas rindas: "1882. gada 14. jūnijā aptuveni ceturksni pirms 12 dienā pilsētas zvani vēstīja par ugunsgrēku Rīgā. Jau pirms tam no teātra ēkas jumta sākumā vārgi un pēc tam arvien spēcīgāk augšupkāpjošie dūmi piesaistīja garāmgājēju uzmanību: īsā laika sprīdī dūmiem sekoja arī uguns, un ziņa par degošo teātri sapulcināja cilvēku pūli, kas novēroja varenas liesmas, kuras, izlauzušās no ēkas jumta, lodāja šurpu turpu un dažās minūtēs aptvēra visu jumta konstrukciju.

Uguns izplatījās ar tādu ātrumu un spēku, ka ugunsdzēsēju ierašanās brīdī vairs nebija cerību glābt pašu ēku. Vēja dēļ teātra ugunsgrēka versme apdraudēja pilsētas pusē esošās mājas, kurām sprāga stikli, sāka gruzdēt un pat aizdegties logu rāmji…

Teātra personāls ar ugunsdzēsēju un publikas palīdzību spēja iznest no iznīcinošo liesmu pārņemtās celtnes salīdzinoši daudz teātra inventāra. Proti, bibliotēka, arhīvs, daļa dekorāciju un rekvizītu tika izglābtas."

Vācu teātra atjaunošana pēc ugunsgrēka sākās 1885. gadā. Arhitekts Ludvigs Bonštets atjaunošanas projektu izstrādāja kopā ar dēlu Alfredu, tomēr rīdziniekiem tas likās par radikālu un dārgu, tāpēc darbs tika turpināts arhitekta Reinholda Šmēlinga vadībā.

1886. gadā pēc viņa projekta kanāla malā sāka celt elektrostaciju, kurai  vajadzēja nodrošināt teātra ēku ar elektrību. Rekonstrukcijas laikā ēkas ārējā arhitektūra tika saglabāta bez izmaiņām. Būtiskāk mainījās iekštelpas –

skatītāju zāle kļuva augstāka un jauno griestu plafonu, sadalītu radiālās sekcijās, aizpildīja ar neorenesanses ornamentiem – kompozīcijām ar maskām un vāzēm, bet visu gleznoto plafona kompozīciju ierāmēja plastiska lauru vītne.

Centrā pakāra liela izmēra daudzžuburu lustru ar elektriskajām spuldzēm. Šodien mēs redzam pēc ugunsgrēka atjaunoto interjeru.

Rīgas pilsētas teātra atklāšanai par godu tika uzrakstīts pat dzejolis.

Vai zini?

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti