Vai zini?

Vai zini, ka jau 16. gadsimta beigās Rīgā drukāja notis?

Vai zini?

Vai zini, ko lasīja Artūrs Krūmiņš, pirms sacerēja operas “Baņuta” libretu?

Vai zini, ka Japānā ir adresācijas sistēma, kurā netiek norādītas ielas?

Vai zini, ka Japānā ir adresācijas sistēma, kurā netiek norādītas ielas?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Ja adrese rakstīta ar Japānā lietotajām rakstu zīmēm kanji, tad tā sākas ar lielāko ģeogrāfisko vienību un tai seko mazākās. Pati pēdējā vienība ir adresāta vārds un uzvārds. Šķiet, ka ar adresācijas principiem jāsāk stāsts par pilsētas struktūru un orientēšanos tajā. Tokija ir neticami sarežģīta, starp iekštelpu un ārtelpu pastāv daudzi starpslāņi.

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Administratīvā vienība, ko ikdienā saucam par Tokiju, formāli ir Tokijas metropole. Tā vienlaikus ir lielpilsēta un viena no četrdesmit septiņām prefektūrām. Tokijas prefektūru jeb Tōkyō-to kodolu veido divdesmit trīs speciālās pilsētas jeb municipalitātes (ku), kuras katra savukārt sastāv no mazākām pilsētām (machi), tās savukārt iedalās numurētos pilsētas rajonos (chōme). Adreses pierakstā pēc šī dalījuma seko pilsētas rajona bloka numurs un tad ēkas numurs. Bloku un ēku numerācija pilsētā bieži šķiet haotiska, jo adreses piešķirtas to reģistrēšanas kārtībā.

Ja kaut kur jānokļūst Tokijā, cilvēki norādīs tuvāko metro staciju, kādu nozīmīgu ēku vai ko citu ievērības cienīgu. Tāpēc visur ir kartes, shēmas, norādes. Kartēs ziemeļi ne vienmēr ir augšā, kā esam pieraduši redzēt; karte novietota tā, kā stāv skatītājs. Tāpēc dzīvojot Tokijā, orientēšanās pilsētā un pašas pilsētas telpas uztvere ir atšķirīga no tā, ko esmu pieradusi redzēt Eiropā, kur pilsētu vispirms jau veido skaidrs ielu tīkls, regulārs vai neregulārs. Uz tā uzveras ēkas kā krelles. Iela ir galvenā – lineāra ass. Savukārt Tokijā telpa, kas paliek pāri starp ēkām, ir iela, laukums, satikšanās vieta, reizēm šaura taka, pa kuru izspraukties līdz nākamajai ēkai. Protams, ir arī ielas. Reizēm ielu nosaukumus liek to sākumā – kā vārtus ar nosaukumiem.

Starp ēkām vienmēr ir atstatumi, lielāki, mazāki, šaurāki vai platāki – ugunsdrošības dēļ. Ēkas un atstatumi starp tām ir kā labirinti. Katrs pilsētas bloks ir šāds labirints, un katrai tā ēkai ir numurs. Sākumā vienmēr maldījos un zīmēju sev kartes blociņā, ja bija kur jānokļūst, sevišķi, ja bija jānokļūst kāda labirinta centrā. Daudzviet zemesgabali ir sadalīti iespējami mazi – zemes dārdzības dēļ. Bieži tie ir “L” veida zemesgabali – līdz tiem nokļūst pa šauru eju no galvenās ielas. Sou Fudžimoto (Sou Fujimoto) House K ir brīnišķīgs šādas situācijas piemērs. Logi – uz augšu vai tieši kaimiņu logos.

Ejot gar Omotesando (Omotesando) ielas virtuozo japāņu arhitektu un Rietumu grandu paraugceltnēm, vienmēr iedomājos, – jā, šis kādreiz ir bijis procesiju ceļš uz vecāko un lielāko sintoistu templi Tokijā. Šeit, lūk, Nihonbaši (Nihonbashi) tilta vieta no Hirošiges simt Edo skatiem (Hiroshige’s One Hundred Famous Views of Edo”). Tagad zemes taupīšanas nolūkos ūdensteces līnijai precīzi seko pāri uzbūvētā automaģistrāle. Lūk, šīs šaurās ieliņas platums balstīts senā izmēru sistēmā. Lūk, te Fudžimizaka (Fujimizaka), vienīgā vieta Tokijā, no kuras paveras ēku neaizsegts skats uz Fudzi kalnu, kas tūliņ gan tiks aizklāts ar jaunu apbūvi. Pirmskara Tokijā Fudzi kalnu varēts redzēt gandrīz no ikkatra skatpunkta, un tas bijis nozīmīga pilsētas ainavas sastāvdaļa. Tagad gan pār Tokijas siluetu dominē Tokyo Tower un nesen atklātais Tokyo Skytree. Visos foto gribot negribot iespraucas kāds no torņiem.

Vai zini?

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti