Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Bija nepieciešams nojaukt veco pili, dabūt materiālus, uzbūvēt visu no pamatiem līdz jumtam. Tomēr tas notika, un sākās pils būvniecības otrais posms – iekšdarbi un pils iekārtošana. 1765. gada maijā Berlīnē tiek noslēgts līgums ar tēlnieku, dekoratīvo darbu meistaru Johanu Mihaelu Grafu, un trīs gadus vēlāk, 1768. gada 28. jūlijā, tika parakstīts pēdējais rēķins par gatavu darbu apmaksu.
Trīs gadu laikā 29 pils telpas ieguva savu iekārtojumu.
Baltā zāle tika pabeigta aptuveni gada laikā, strādājot arī ziemā bez apkures un īpaša apgaismojuma.
Pārsteidzošs ir darba kvalitātes augstvērtīgums un sarežģītība, kā arī saņemtais atalgojums – vien 550 dālderi uz visiem četriem māksliniekiem/strādniekiem.
Tā bija ļoti neliela summa; salīdzinājumam – viena franču vīna pudele maksāja 2 dālderus, tajā laikā pilī strādājošs gleznotājs viens pats gadā saņēma 800 dālderus, Rastrelli divu mēnešu laikā sev pasūtīja dažādus smalkus produktus un dzērienus par 220 dālderiem, bet skolas direktors gadā saņēma 80 dālderu.
Konsultējoties ar restauratoriem un aprēķinot iespējamos Baltās zāles izveidošanas izdevumus mūsdienās, summa varētu būt pieci miljoni eiro, taču būvniecība noteikti ilgtu gadu gadiem, arī par kvalitāti nevaram būt droši.
