Sadaļas Sadaļas

Vai zini?

Vai zini, ka padomju Latvijā trimdas grāmatas tika iznīcinātas?

Vai zini?

Vai zini, ka par šampanieti drīkst saukt tikai dzirkstošo vīnu no Šampaņas Francijā?

Vai zini, ar kādiem sarežģījumiem risinājās Pompidū centra celtniecība?

Vai zini, ar kādiem sarežģījumiem risinājās Pompidū centra celtniecība?

Septembrī pasaulslavenajā Pompidū mākslas centrā Parīzē notika divu latviešu mākslinieču – Ievas Epneres un Katrīnas Neiburgas – video darbu skate. Bet vai zini, ar kādiem sarežģījumiem savulaik risinājās Pompidū centra celtniecība?

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Mūsdienās Pompidū centrs ir ne tikai slavena kultūrtelpa, bet arī arhitektūras zīme. Tas jau kļuvis par kulta celtni ne vien ar saturu, bet arī ar fasādi, kurā ir cauruļu jūra. Taču skatītāji ne uzreiz pieņēma šo cauruļoto objektu pašā Parīzes centrā.

Kā sākās šī centra celtniecība? Žoržs Pompidū savā laikā bijis ne tika premjerministrs, bet arī prezidents – par tādu viņš kļūst 1969. gadā. Pompidū jau sen lolo lielu sapni – uzcelt laikmetīgās mākslas centru.

Kļūstot par prezidentu, Pompidū nolemj rīkot starptautisku konkursu. Iecelt 10 žūrijas biedrus bija tīrais nieks, bet žūrijai šajā konkursā vajadzēja izskatīt 681 projektu...

Noslēgumā ar deviņām balsīm pret vienu uzvar pavisam jauni puiši – 33 gadus vecais Renco Pjano un dažus gadus vecākais Ričards Rodžerss. Diemžēl Žoržs Pompidū aiziet mūžībā, un pēkšņi sākas protesti pret šo centru, apgalvojot, ka tas apdraud Parīzes vēsturisko vērtību. Šo centru varēja arī neuzcelt, ja vien par tā likteni nebūtu iestājies nākamais prezidents – Valerī Žiskārs d’Estēns.

Vai zini?

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt