“Tā varēja nokrist, pat brīnums bija, kāpēc viņa vēl nebija nokritusi, jo viņai ir iekšējais karkass, kā visām figūrām, bet tas karkass gāja vēl caur kāju pamatā iekšā, un kā jau laika zobs, tur bija ūdens ticis klāt, un, kad ūdens tiek pie armatūras, paši saprotat – sāk korodēt un plēst. Viņa bija saplēsta, un man atveda četros gabalos to figūriņu. Viņa nebija tāda, kā tagad stāv, tur pamats bija četrās daļās saplīsis, šī kāja nebija priekšējā, tur šī roka bija, bet tā nebija, tur bija tikai drāts palikusi,” rādīja Krūmiņš.
Skulptūrai bija nepieciešama ne tikai restaurācija, bet arī renovācija, jo vairākas detaļas tika veidotas no jauna.
“Viņa tika modelēta – tā kāja mālā uzmodelēta, ņemta pa jaunu un likta atpakaļ,” stāstīja Krūmiņš.
“Redziet, tur viss ir saplaisājis, un tad es saku, es kā narkomāns gāju uz aptiekām, pirku šprices, un tur tā šķībi skatījās, ka es tur lieliem bariem, jo es tur visu laiku tur injicēju, jo visas tās plaisiņas vajadzēja kaut kā salīmēt,” stāstīja tēlnieks.
Tēlnieka darbnīcā šī skulptūra nonāca pagājušā gada rudenī, un jau šī gada maijā bija plānots to uzstādīt atpakaļ, jo restaurācijas darbi bija pabeigti, taču nācās saskarties ar papildus problēmām.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes nodaļas vadītāja Ināra Bula stāstīja, ka “Augusts Folcs jau savā laikā, šo skulptūru veidojot, bija paredzējis mehānismus iekšā gan pašā skulptūrā, gan arī uz zelmiņa un, sākot restaurēt šo skulptūru, parādījās šīs mehānisma korodējošās pazīmes, līdz ar to mēs sapratām, ka to mehānismu restaurēt nevar, un šobrīd tā sarežģītības pakāpe ir tā, ka tas ir jāizdomā no jauna, kā tad šo aptuveni 500 kilogramus smago skulptūru varētu uzlikt atpakaļ”.
“Tur ir zināmas problēmas ar zelmiņu un tieši skulptūras uzstādīšanas vietas tehnisko stabilitāti, noturību, un šobrīd ir tāda situācija, ka arhitekts ir izveidojis konceptuālu risinājumu, kādi tad šie stiprinājumu mehānismi varētu būt, bet šobrīd šis jautājums ir pie īpašnieka,” skaidroja Bula.
Mājas īpašnieks dzīvo Krievijā, bet skulptūra kaut arī ir valsts nozīmes piemineklis, tiek atjaunota par mājas īpašnieka līdzekļiem.
Gan tēlnieks, gan arī arhitekte, kas patlaban strādā pie šī nama, atzīst, ka ir prieks par to, ka rīdzinieki šai skulptūrai pievērš pastiprinātu uzmanību un gaida, kad tā atkal greznos 1904. gadā celto namu.
“Īpašnieks šo visu sedz par saviem līdzekļiem, un šobrīd meklē šos variantus par izmaksām – cik, kā un kur šīs konstrukcijas, kas būs tur aiz skulptūras, kas viņai nodrošinās drošību, izmaksās,” stāstīja arhitekte Gunta Ābele.
“Mēs regulāri zvanām arhitektam, mēs interesējamies par šo tēmu, līdz ar to mēs esam lietas kursā, kas tad īsti ar to skulptūru notiek,” piebilda Bula.
Savukārt Krūmiņš prognozēja, ka skulptūru varētu uzstādīt atpakaļ ”uz Jāņiem varbūt, kas to lai zina”.
“Arhitekts, un sarunā arī ar pašu īpašnieka pārstāvi mēs esam vienojušies, ka nākamā gada laikā viņi mēģinās šo situāciju atrisināt,” informēja Bula.
“Vīrs ar kannām” savā vietā atgriezīsies 2021. gada laikā. Precīzāku termiņu mums šobrīd nevar nosaukt, jo nepieciešams pievērst ļoti lielu vērību vairāk nekā 540 kilogramu smagās skulptūras stiprinājumiem.
