Būvkultūra
No 24. līdz 27. septembrim Latvijā norisinājās Eiropas Kultūras mantojuma dienas, kuru tēma 2020. gadā bija būvkultūra. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde apkopojusi vairāk nekā 30 labas būvkultūras paraugus, kurus vieno to tapšanas, uzturēšanas un pilnvērtīgas dzīves īpašs novērtējums. Sabiedrisko mediju portālā LSM.lv iepazīstinām ar šo objektu dzīvesstāstiem – par atbildīgiem pasūtītājiem un saimniekiem, par radošiem un tālejoši domājošiem arhitektiem, kurus izstāsta Latvijas arhitektūras un kultūras mantojuma speciālisti.
Rekonstruētā skolas ēka jaunajā veidolā durvis vērusi nesen, bet jau izpelnījusies gan profesionāļu uzslavas, gan skolotāju un skolēnu atzinību. Tajā visvairāk uzrunā formu skaidrība un detaļās slēptais svinīgums. Skolas sarīkojumu zāle ar pilnu cieņu var uzņemt gan sūtņus, gan prezidentus, gan citus augstus viesus, taču ikdienā pilda vēl svarīgāku misiju – rada iedvesmojošu, augšup ceļošu vidi jaunajai paaudzei, audzina vērtības un labu gaumi. Par šī objekta būvkultūru vēsta Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja, Dr.art. Anna Ancāne.
Jelgavas arhitekta lepnums
“Jelgavas Valsts ģimnāzijas ēka (agrākā Jelgavas 15. maija pamatskola) Mātera ielā 14 vēl projekta stadijā novērtēta kā sava laika “modernākā pamatskolas celtne Latvijā”. 1937. gadā tika likts ēkas pamatakmens. Vērienīgo projektu 1000 skolēniem izstrādāja arhitekts Valdis Zēbauers (1903–1993), kurš vēl studiju laikā kā tehniķis un zīmētājs sadarbojās ar arhitektiem Eiženu Laubi, Aleksandru Klinklāvu, Konstantīnu Pēkšēnu un Paulu Klēveru. No 1934. gada Zēbauers bija Liepājas, no 1936. gada – Ventspils pilsētas arhitekts un inženieris, visbeidzot – Jelgavas pilsētas būvinspektors un sava arhitekta biroja vadītājs. 15. maija pamatskolas ēkas projekts kļuva par Zēbauera ievērojamāko darbu.
Mātera un Ūdensvada ielu krustojumā bija paredzēta ‘L’ veida plāna monumentāla ēka ar tai pieguļošo labiekārtoto teritoriju – vingrošanas un rotaļu laukumu, skolas dārzu un kalpotāju māju pagalma pusē, kā arī apstādījumu zonu un laukumu ar strūklaku pret galveno fasādi.
Projekta novatorisms izpaudās mācību, tehnisko un saimniecības telpu pārdomātā funkcionālā plānojumā, katra stāva gaitenī paredzot arī rekreācijas telpas skolēniem un jumta terasi noslēdzošajā stāvā.
Nacionāli romantiskais avangards
Skolas ēka ir raksturīga funkcionālisma stila celtne, kuras būvapjomu noteica ģeometrisku formu estētika. Pretstatā noapaļotām pludlīniju kontūrām tika izmantoti kontrastējoši ortogonāli apjomi. Dominējošais stūra veidols ar galveno ieeju sākotnējā variantā iecerēts detalizētāks – projekta realizācijas gaitā arhitekts no šī risinājuma atteicies. Nav ne tornīša, kas akcentētu stūra vertikāli, ne pusaploču arkādes ieejas mezglā un pagalma pusē. Detaļas upurētas monumentālām, viegli uztveramām formām.
Ēkas pamatapjomu veido garš korpuss ar ritmiski kārtotām plašu logu rindām. Dominējošais stūra akcents ir monumentāls kubveida rizalīts, kurā autors izmanto neoeklektiskus akcentus – plakanus pilastrus ar stilizētiem kapiteļiem. Logu rindu uzsvērtās horizontāles līdzsvaro pilastri un vertikālo logu dalījums virs galvenās ieejas. Ziemeļu pusē stūrim pieslejas korpuss ar diviem izvirzītiem pusapaļiem rizalītiem un statenisku logu izkārtojumu. Ārējo apjomu izkārtojums ir loģiski saistīts ar skolas telpu funkcionālo dalījumu, taču vienlaikus autors veiksmīgi atrisinājis monumentālās ēkas vizuālo uztveri no dažādiem skatpunktiem. Tas izdarīts ar būvmasu organizācijas un pārdomāta līniju ritma palīdzību.
Skolas ēkas funkcionālais risinājums apvienojumā ar nacionālā neoromantisma estētikā piedāvāto formu stilizāciju interjera apdarē un dizaina elementos veidoja savam laikam avangardiskas arhitektūras koptēlu, un tas uzskatāms par augstas kvalitātes būvkultūras paraugu.
Mācībstunda ar restaurācijas elementiem
No 2017. līdz 2019. gadam notika skolas ēkas un iekštelpu rekonstrukcija. Tā ietvēra stadiona pārbūvi, apkārtnes labiekārtošanu un mācību vides modernizēšanu. Izbūvētas jaunas komunikācijas, korpuss sporta nodarbībām, nodrošināti optimāli apstākļi mācību procesa organizēšanai un skolēnu atpūtai – specializēti kabineti, darbnīcas, mūsdienīga bibliotēka bijušās sporta zāles telpā, jumta terases. Saglabāti un restaurēti vēsturiskie elementi un detaļas – aktu zāles lustras, sporta zāles šaurdēļu grīdas, čuguna radiatori, 20. gadsimta 30. gados ražotas kāpnes un grīdas flīzējums, kā arī logu vitrāžas. Izveidots stilistiski atbilstošs interjera dizains.
Jelgavas Valsts ģimnāzijas ēka atspoguļo būvniecības kultūras piemēru starpdisciplinārā izpratnē. Tā iekļauj labas restaurācijas pieredzi, rāda, kā jāpielāgojas mūsdienu prasībām, audzina kultūras izpratni. Tas notiek ar saudzīgi saglabātas vēsturiskās vides, laikmeta estētikas un noskaņas palīdzību.
Šādi saglabāts būvkultūras paraugs kalpo gan izpratnes veidošanai par arhitektūras mantojuma ilgtspēju kopumā, gan māca novērtēt attieksmi pret detaļām.
Valda Zēbauera projektētā, savulaik modernākā Latvijas pamatskola pēc rekonstrukcijas ieguvusi jaunu turpinājumu kā veiksmīgs funkcijas, vides kvalitātes, vēsturiskā mantojuma integrēšanas un estētisko vērtību sintēzes paraugs,” raksta Anna Ancāne.
Protams, laikā, kad Latvijā notiek mazo skolu slēgšana, stāstam par 1000 bērniem projektētu celtni līdzi raisās citas domas – par centralizācijas blaknēm un lokālas vides degradāciju. Tām ir cits konteksts, ne tas, kas vadīja prezidentu Ulmani un tā ideju iedvesmoto būvkultūru. Tolaik skolas tapa visā Latvijā, un tā ir mūsdienu problēma, ka rūpēties varam tikai par lielajām.
Publikācijas top sadarbībā ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.
