Tas varētu būt pārsteigums tiem, kuri domā, ka Krasta iela Rīgā ir mūžīga – tā, komentējot 1970. gadu pilsētas plānojuma projektu, vienu no izstādes “Rīga, kuras nav. Kartes un plāni” eksponātiem teic arhitekts Jānis Lejnieks.
"Tur, kur ir šodien virkne autosalonu un veikalu, tur kādreiz bija, ko var redzēt fotogrāfijā, bija Daugavas attekas, tur bija ūdens. Šodien "Mols" un "MC2", un tika uzskalota upes smilts ar domu, ka tur būvēs dzīvojamo vienību 10 tūkstošiem iedzīvotāju," stāsta arhitekts, izstādes kurators Jānis Lejnieks.
23.maijā Latvijas Arhitektūras muzejā kā trešā septiņu izstāžu ciklā “Rīga, kuras nav. Kartes un plāni” durvis vērs ekspozīcija “Pasažieri un krava. Satiksme un transports”. Tajā plašākai publikai līdz 11. augustam būs skatāmi pilsētas plāni, kas savulaik bijuši slepeni.
"Tā ir tā padomju režīma īpatnība. Redziet, šeit ir rakstīts “sekret”. Tas ir slepeni, vai dienesta lietošanai. Padomju laikos, lai strādātu ar plāniem, bija vajadzīga pielaide pie valsts noslēpuma un, protams, ar viņiem strādāja paši plānotāji, inženieri," rāda un skaidro Lejnieks.
Senākie plāni ir no pagājušā gadsimta 20.-30. gadiem, bet jaunākie – no 90.gadiem, un izstādē galvaspilsētas satiksme un transports aplūkojami četrās grupās – virszeme, pazeme, gaiss un ūdens.
Izstādē iespējams uzzināt, kāda izskatījusies šobrīd skandāliem apvītā “kapu tramvaja” priekšvēsture.
"Autobraucēju komfortam šis projekts tika radīts, mēs redzam, ka viņš tika radīts ar diezgan lieliem parametriem, tur pat bija paredzēts nojaukt vairākas kapličas. Tolaik tam nebija nekādu šķēršļu," atklāj izstādes kurators.
Plānojumos parādās arī savulaik Rīgā iecerētā metro līnija. Tieši šis fakts raisīja vislielāko skatītāju interesi Muzeju naktī, kad izstādē tika ielaisti pirmie četrarpus tūkstoši apmeklētāju.
