Stāsti

Jaunietis Rafaels par Jāņa Streiča filmu "Limuzīns Jāņu nakts krāsā"

Stāsti

Augu pases neesamība palielina slimu augu izplatības risku

Kalpaka Rudbāržu pamatskolā sākusies apjomīga Varoņu zāles restaurācija

Rudbāržu pamatskolā restaurē Varoņu zāli

Oskara Kalpaka Rudbāržu pamatskolā šobrīd notiek apjomīga Varoņu zāles restaurācija. Saņemot atbalstu Saeimas gaiteņos, par atvēlētajiem 149 tūkstoš eiro valsts budžeta līdzekļiem pašreiz tiek īstenota daļa no iecerētās restaurācijas, arī galveno  muižas pils durvju nomaiņa un citi darbi. Kalpaka Rudbāržu pamatskolas Varoņu zāle, kur notiek galvenie darbi, ir īpaša ne tikai ar savu arhitektonisko veidolu un akustiku, bet tai ir nozīmīga loma valsts neatkarības cīņu kontekstā.

Oskara Kalpaka vārdu skola atguva 1991. gadā, tūlīt pēc Atmodas. Pulkveža Kalpaka vārdu tā bija saņēmusi jau 1937. gadā, stāsta skolas direktors Dzintars Strauts. Pirms dažiem gadiem skolas ēkai tika piešķirts valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss.

„Ēka ir ievērojama ar to, ka šeit brīvības cīņu laikā 1919. gada sākumā uzturējās 1. latviešu bataljons vai tautā labāk zināms kā Kalpaka bataljons. Par godu šiem vīriem arī ir šī ēkas lielā nozīmība. Viņi bija pirmie, kuri apņēmības pilni sāka cīnīties par neatkarīgu Latvijas valsti,” stāsta Strauts.

Pie zāles durvīm pielikta norāde – Varoņu zāle. Šāds nosaukums izvēlēts ne bez pamata. Skaudros vēstures notikumus, kas mijās ar latviešu varonību, atklāj Dzintars Strauts. Arī pie skolas pieliktā plāksne vēsta par tā laika notikumiem.

„Tur ir teikts, ka 1919. gada 3. martā no šejienes sākās Latvijas atbrīvošana pulkveža Kalpaka vadībā. Diemžēl Kalpaka cīņu gaitas turpinājums bija tāds, ka faktiski pēc trīs dienām kļūmīgas pārskatīšanās dēļ viņi sastapās nevis ar lieliniekiem, bet ar saviem sabiedrotajiem, un četri vīri, ieskaitot Kalpaku, krita pie "Airītēm",” turpina Strauts.

 Pēc kaujas viņi tika atvesti tieši uz Rudbāržu muižas pils zāli, turpina direktors.

„Pati Varoņu zāle savu nosaukumu ieguva no tā brīža, kad  šeit gulēja pirmie kritušie bataljona virsnieki. Karavīri ar asarām acīs stāvēja apkārt un domāja, kāds liktenis sagaida pirmo Latvijas karaspēku,” saka direktors.

Tagad ir pienācis brīdis, kad Varoņu zāle atgūs savu izskatu, kāds tas bijis pēc muižas atjaunošanas 1908. gadā. 1905. gadā muižas ēka nodega.

Zālē tiks atjaunots ozolkoka parkets. Parketa zīmējums ņemts no muižas laika saglabātajiem paraugiem, stāsta direktors. Pašlaik restaurācijā atrodas arī skolas ārdurvis.

„Pēc piektā gada dedzināšanām tām muižām, ko atjaunoja ap 1910. gadu, ir raksturīgs neoklasicisms. Rudbāržu muižas ēka ir spilgts piemērs, ko pierāda arī zāle ar lielo kupolu, kas piedod majestātiskumu; ieejot zālē, rodas īpašas sajūtas - tādas, ka esi pilī,” par ēkas nozīmīgumu Latvijas arhitektūras mantojuma kontekstā vairāk stāsta interjeriste Ināra Cine no projektēšanas biroja SIA „LDU Kroks”.

Savukārt skolas direktors uzsver arī šīs zāles īpašo akustiku, kas varētu nākotnē kalpot par vietu nelieliem kamermūzikas koncertiem, izceļot tieši vijoli. Pulkvedis Oskars Kalpaks mīlēja spēlēt vijoli, saka Dzintars Strauts.

 „Zāle ir ovālas formas, tāpēc kupols rada īpašu akustiku. Es aicinātu tieši Kurzemes mūzikas skolas janvāra sākumā, kad Kalpakam ir dzimšanas diena, organizēt šeit viņa piemiņai veltītus festivālus, kuros varētu piedalīties jaunie vijolnieki,” - tā Strauts.

Līdz tam vēl jāpabeidz zāles restaurācijas darbi, kas paredz arī dekoratīvās pērļu joslas atjaunošanu, kas reiz bijusi pie sienām. Iepriekš zālē veikti remontēšanas un krāsošanas darbi, bet nav notikusi apjomīga restaurācija.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti