Arhitekte Zaiga Gaile uzsvēra, ka Okupācijas muzeja piebūve "Nākotnes nams" sastāv no birojiem, krātuvēm un koridoriem. "300 kvadrātmetri atvēlēti birojiem, 300 kvadrātmetri krātuvēm un vēl 485 kvadrātmetri koridoriem," skaidroja arhitekte, norādot, ka piebūves projekts ir neracionāli izvietots. Gaile uzskata, ka muzeja vajadzības varētu īstenot, arī nebūvējot piebūvi. Viņasprāt, jaunā piebūve ir nevis muzeja attīstība, bet birokratizācija. Atvainojoties par argumenta aizvešanu līdz absurdam, Gaile norādīja, ka valsts naudu nevajadzētu izniekot piebūvei, jo par to varētu uzbūvēt bērnudārzu. Pēc tam, kad kolēģi kritizēja viņas pausto, Gaile diskusiju pameta.
SIA "5.iela" pārstāve norādīja, ka tehniskā projekta izstrādātāji jūtas aizskarti, jo "aiz muguras" tiek aprunāts viņu projekts, publiski to rādot un labojot. Viņa norādīja, ka projekta izstrādātājiem bijis iespējams nosūtīt jebkādus iebildumus, kā arī ikvienam bijis iespējams piedalīties konkursā, kurā uzvarēja "5.iela".
RTU profesors Jānis Krastiņš norādīja, ka Gunāra Birkerta piebūves projekts "emocionāli nogalina" Okupācijas muzeja ideju, jo tieši tumšā ēka parāda padomju laikā plānotās falsifikācijas pretmetu. "Uz kādu gaišo nākotni? Vai okupācija kā nākotne?" retoriski jautāja Krastiņš, norādot, ka Birkertam nav izpratnes par to, ko okupācijas laikā pārdzīvoja latvieši, kuri palika Latvijā.
Vairāki diskusijas dalībnieki viņam iebilda, norādot, ka baltā piebūve ir laba un parāda izraušanos no okupācijas.
"Birkerta doma bija, ka Latvija tagad ir brīva un tagad ir jādomā par nākotni," uzsvēra arhitekte Maija Sinka, kura sekojusi Birkerta projekta izstrādei Okupācijas muzeja biedrības pusē.
Okupācijas muzeja direktors Gunārs Nāgels skaidroja, ka muzejs nav tikai "sēras un bēdas", jo muzejā tiek runāts arī par bruņoto pretošanos un disidentiem, kā arī to, ka Latvija tomēr uzvarēja.
Vairāki diskusijas dalībnieki norādīja, ka Birkerta projekts Okupācijas muzeja pārbūvei tika izvēlēts nelikumīgi – bez konkursa un iepirkuma, kas noteikts normatīvajos aktos. Savukārt Saeimas deputāts Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK) norādīja uz šodien valdības izteikto atbalstu Okupācijas muzeja rekonstrukcijai, kas, viņaprāt, arī parāda, ka viss piebūves attīstīšanas process bijis likumīgs.
Diskusijā izskanēja arī arhitekta Gunāra Lūša-Grīnberga kolēģu iebildumi par viņa darba "Latviešu strēlnieku muzejs" saglabāšanu. Diskusijas noveda arī līdz tam, ka tās dalībnieki apsprieda iespēju pārrunāt, kā vajadzētu notikt apbūvei visā Strēlnieku laukumā.
Latvijas Arhitektu savienības prezidente Gunta Grikmane ieteica, ka esošo projektu vajadzētu pārstrādāt, jo tas ir nekvalitatīvs.
Tikmēr valdība 30. jūnijā atkārtoti pauda atbalstu Okupācijas muzeja rekonstrukcijas turpināšanai.
Jau vēstījām, ka vairāku mēnešu garumā ilgst spraiga cīņa par un pret Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekta īstenošanu. Birkerta piedāvātā projekta īstenošanu atbalsta valdības pārstāvji, Latvijas Okupācijas muzeja atbalsta biedrība (LOMB) un muzeja vadība, kā arī Rīgas mērs Nils Ušakovs un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs. Savukārt pret „Nākotnes nama” būvi iestājusies 20 arhitektu grupa. Arhitekti uzskata, ka ēka ir atstājama kā modernisma arhitektūras piemineklis. Savu viedokli vēstulē paudis arī arhitekts Gunārs Birkerts. "Nākotnes nama" autors norāda, ka diskusijas izvēršana 12 gadus pēc projekta apstiprināšanas viņam šķiet profesionāli bezatbildīga.
Gunārs Birkerts Okupācijas muzeja piebūvi “Nākotnes nams” projektējis ciešā sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeja vadību, ievērojot muzeja plaši izvērstās darbības parametrus un vajadzības.
"Nākotnes nama" projekts jau ir saskaņots ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Valsts projektā ieguldījusi vairāk nekā 400 tūkstošus eiro.
Pašlaik Rīgas pilsētas būvvaldes padome atlikusi Okupācijas muzeja ēkas Strēlnieku laukumā rekonstrukcijas tehniskā projekta izskatīšanu, uzdodot arhitektiem to papildināt. Plānots, ka vajadzīgie dokumenti būvvaldē tiks iesniegti jau jūlijā.
