Pils apskati būvuzrauga Bruno Fībiga vadībā Latvijas Radio sāk, dodoties pa galvenajām kāpnēm uz reprezentācijas zālēm. Pa ceļam visapkārt vēl valda darba duna, trokšņi un putekļi, bet greznās zāles jau ir pilnībā sakārtotas un sakoptas. Ne velti pirms došanās tajās ir lūgums kājās uzvilkt bahilas, lai ar apaviem nenosmērētu uzspodrinātos parketus.
2013.gada ugunsgrēkā daudz cietusī Svētku zāle tagad ir pārsteidzoša savā krāšņumā - mirdz restaurētie kroņlukturi, pie griestiem izgaismojot gleznojumus ar Latvijas valsts vēstures tematiku, kas arī rūpīgi atjaunoti, tāpat kā to greznie rāmji, pārklāti ar zelta imitācijas lapiņām. Pilnībā atjaunotas arī grīdas, sienas, dekoratīvie paneļi un muzikantu balkons. Būtībā zāle izskatās tāda, kādu to 1938.gadā izveidoja Eižens Laube.
"Zīmīgi, ka 1938.gadā šeit tika uzaicināti 1938 viesi. Ja šogad, 2015.gadā, mēs to nododam, tad jābūt būtu 2015 viesiem," saka Bruno Fībigs. Praksē gan mūslaiku ugunsdzēsēju prasības Svētku zālē pieļauj tikai 500 viesu atrašanos, kuri tur būs aicināti pulcēties dažādos svinīgos pasākumos.
Viens no sarežģītākajiem darbiem bijis griestu gleznojumu atjaunošana, jo pēc ugunsgrēka daļa no tiem saņurcīti mētājušies starp izdedžiem un siju fragmentiem, pēc dzēšanas darbiem pilnīgi slapji. "Mēs bijām diezgan jauni speciālisti pieredzējušu speciālistu vadībā. Kopā meklējām atbilstošus risinājumus, jāsaka, veiksmīgi tikām galā," pauž restauratore Olga Ceple.
Savā oriģinālajā veidolā tāda, kā pirmās brīvvalsts laikā, tagad redzama arī Anša Cīruļa projektētā Sūtņu zāle, kas ir viens no latviešu izcilākajiem tautiskā romantisma interjera paraugiem, iekļauts Kultūras kanonā. Viens no filigrānākajiem bijis darbs pie Anša Cīruļa griestu gleznojuma restaurācijas. "Šeit piesaistīja ārzemju speciālistus, itāļu speciāliste bija gana pieredzējusi šādos darbos, un tā uzreiz bija tāda drošības sajūta, jo ķerties klāt pie Anša Cīruļa darba - ir diezgan jāsaņemas," neslēpj restauratore Sandra Priežčiekure.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem bijis Baltās zāles atjaunošana, jo tā ugunsgrēkā cietusi visvairāk. Bruno Fībigs rāda fotogrāfijas tūlīt pēc ugunsgrēka un stāsta: "Baltā zāle bija vissmagāk cietusi. Vasarā sākās arī lietus periods, būtībā tur veidojās ūdens baseins un piesārņojums gan no degšanas, gan no kaitīgo sēnīšu puses." Tagad Baltā zāle sagaida ar gaišumu un greznumu, balts un zelts ir tajā dominējošās krāsas - telpu rotā aptuveni 100 līdz 150 grami zelta. Zāle tagad ir izveidota pat kvalitatīvāk nekā tās pirmssākumos 1860.gadā, kad būvniecības darbi pamatīgi sasteigti, gaidot Krievijas cara ierašanos.
Pilnībā atjaunota un viesus gatava uzņemt ir arī Ģerboņu zāle, tāpat savu saimnieku gaida Prezidenta kabinets. "Mēs atrodamies Prezidenta kabinetā, kurš ir atrestaurēts un atjaunots, līdzīgi tā, kā tas ir bijis pirmās brīvvalsts laikā. Protams, krāsu koloristika, kas šobrīd ir, tā ir pieņemta no pēdējā projekta risinājuma, jo pirms tam tā bija dzeltenīgi zaļgana, tāda drūmāka, bet tika pieņemts lēmums, ka jābūt kam gaišākam, skaistākam. Savukārt visi sienu panelējumi, vēsturiskās durvis ir restaurētas un atrodas savā vietā," stāsta Bruno Fībings.
Pēc Bruno Fībiga teiktā - Rīgas pils restaurācijas un rekonstrukcijas pirmā kārta faktiski ir pabeigta - izdarīti 98% darba. Atlikušie divi procenti sevī ietver telpu uzkopšanu, sistēmu regulāciju, gaismas ķermeņu instalāciju un vēl dažus darbus. Tos plānots pabeigt līdz 20.decembrim, kad pils būs gatava nodošanai ekspluatācijā.
