Panorāma

A.Čakšu ieceļ veselības ministres amatā

Panorāma

Panorāma

Rīgas pils vēsturiskās skulptūras nomaina ar kopijām

Rīgas pils 500 gadus senās skulptūras nomaina jaunas kopijas

Noslēdzot Rīgas pils restaurācijas pirmo kārtu, ļoti vērtīgās, Latvijā senākās viduslaiku akmens skulptūras tagad nomainītas ar kopijām. Restauratori darbu pie pils ciļņiem - Madonnas un Pletenberga skulptūrām, kas rotā Konventa vārtus – raksturo tēlaini, sakot, ka tas bija kā uzlikt odziņu uz tortes.

Ir 99% varbūtība, ka 15. -16. gadsimta mijā, kad šīs skulptūras tapa, tās izskatījās tieši šādi - saka speciālisti, kuri izgatavoja skulptūru kopijas, kas nu aizstājušas 500 gadus senos oriģinālus. Tā ir dievmāte Marija kā Livonijas zemes garīgā patronese un metra Valtera fon Pletenberga skulptūra, kas simbolizē laicīgo varu.

Kopijas darināja tēlnieks, kurš savulaik izgatavoja skulptūras arī Melngalvu nama fasādei. Tēli darināti smilšakmenī. “Tika noskenēti, ievadīti 3D mašīnās, un tās izdarīja to lielo darbu. Man atlika, kā es smējos, putekļus noslaucīt. Dažas vietas, ko dabūju taisīt no jauna, jo oriģinālā bija nodrupuši. Bērnam galvas nebija. Galva tika noskenēta Doma baznīcā Marijas skulptūrai ar bērnu, tā tika uzlikta kombinācija,” stāsta tēlnieks Edvīns Krūmiņš.

Lai kopijām piešķirtu autentisku krāsu, meistares no pelēkā oriģināla ņēma paraugus un mikroskopā meklēja liecības par to, kā dievmātes Marijas un Pletenberga  tēls izskatījies senatnē. “Mazajā kriksīti var redzēt īsto toni, bet tā ir liela daļa no meistara, kopējo toni var redzēt. Bet tās nianses ir tīri izjūtas,” stāsta  “RERE Meistari” restaurācijas projektu vadītāja  Elga Zariņa.

Krāsot akmeni nav viegli, jo krāsa jāuzklāj ar vienas otras triepienu. “Uzreiz iesūcas akmenī, un nevar ne pārkrāsot, ne ko. Izjūtai [jābūt], cik biezi klāt, to labot vairs nevar,” atklāj Zariņa.

Skulptūru oriģināli ir ļoti sliktā stāvoklī. Konventa vārtus tie rotāja kopš brīža, kad 1515.gadā no jauna uzcēla Rīgas pili. Tie ir ļoti vērtīgi, un otru šādu viduslaiku skulptūru nav. Tās jau sapakotas kastēs, lai pārvestu uz Nacionālā vēstures muzeja pagaidu krātuvi.  Pēc tam, kad būs restaurētas muzeja telpas, oriģinālus izvietos ekspozīcijā.

“Tur bija mestra Valtera fon Pletenberga ēdamtelpa un guļamistaba, pa šīm telpām staigāja. Grīdai ir jābūt ļoti nestspējīgai vai sienā iestiprināt, jo  svars ir liels,” skaidro Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš.

Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis piebilst, ka tā ir pasaules tradīcija - oriģinālos darbus un šedevrus novietot muzejos, bet izlikt kopijas.

Košās kopijas virs Konventa vārtiem no ielas nav redzamas, bet tās redzēs viesi, kuri ieradīsies pilī uz sarunām ar Valsts prezidentu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti