Kultūršoks

Kultūršoks: «Vai KM neefektīvi pārvalda teātrus, koncertorganizācijas, cirku un operu?»

Kultūršoks

Kultūršoks: „Vai tiks atļauta apbūve Lielajos kapos?”

Kultūršoks: „Vai tiks atļauta apbūve Lielajos kapos?”

Rīgas Lielajos kapos piedāvā būvēt ielas un ēkas

Pēc Rīgas Pieminekļu aģentūras pasūtījuma tapušā arhitektu piedāvājuma četri Rīgas Lielo kapu attīstības varianti paredz ielu un ēku izbūvi kapos, ziņo LTV raidījums "Kultūršoks". Valsts kultūras pieminekļu inspekcija gan paudusi iebildumus pret jaunām būvēm Lielo kapu teritorijā.

Līdz ar Rīgas Lielo kapu nonākšanu pilsētas īpašumā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija prasīja Rīgas Pieminekļu aģentūrai izstrādāt kapu saglabāšanas un attīstības koncepciju. Šogad šim mērķim no Kultūras ministrijas budžeta paredzēti līdzekļi, un inspekcija novirzīja 11 608 eiro Pieminekļu aģentūrai, kas savukārt slēdza līgumu ar izpildītājiem, arhitektiem par pirmo posmu – situācijas izpēti.

“Tas, ko esam saņēmuši vakar, kaut termiņš bija marts, pirmo skatu iemetot, grūti teikt, vai tas ir tas, ko esam vēlējušies redzēt,” saka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja vietniece Katrīna Kukaine.

Pirms divām nedēļām notika veiktās izpētes prezentācija, kas gan inspekcijas speciālistiem, gan uzaicinātajiem Lielo kapu draugiem raisīja pamatīgu satraukumu. Īsi pirms izpētes darbu noslēguma Rīgas Pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis devis arhitektiem papildu uzdevumu – iezīmēt Lielo kapu nākotnes attīstības redzējumu, vēl pirms izstrādāta koncepcija.

“Mūs pasteidzināja uz starptautisku konferenci, lai mēs dotu vīziju, kā varētu kaut kas notikt. Un mēs uztaisījām tādu priekšlikumu. Tie piedāvājumi ir no neko nedarīt, saglabāt absolūti, kā šeit ir, un otrs – attīstīt kaut ko vairāk,” stāsta Māris Kārkliņš, arhitekts no arhitektu birojs “Forma”.

Taču inspekcijā par prezentētajiem rezultātiem pauž pārsteigumu: “Jo tas nebija tas, ko mēs sagaidījām.”

“Diemžēl tie priekšlikumi, ko redzējām, atstāj ļoti agresīvu plānu iespaidu uz Lielajiem kapiem,” norāda Rīgas Lielo kapu draugu aktīviste Rita Eva Našeniece.

Vairākas vīzijas ar būvniecību

Arhitekti piedāvāja vairākas Lielo kapu nākotnes vīzijas.

Tās visas paredz apbūvi kapu dienvidu malā 20 metru platā joslā – gan ēkas, gan kolumbārijus, kā arī ielu izbūvi. “Tas ir no tā, ka nedara neko, līdz tam, ka šādu apbūvi veido. Bija tāda iespēja, ka varētu arī atsevišķas ēkas, kur blakus ēku pretuguns mūri. Varētu šeit ierīkot kolumbārijus joslā gar to sienu, gar maliņu, jo tur nav apbedījumu,” stāsta arhitekts Kārkliņš.

“Tas bija ļoti skumji, jo radās iespaids, ka vienīgais veids, kā redz attīstību, ir būvēt. Faktiski visi varianti paredzēja stāvlaukumu, būvju, kolumbāriju, palīgēku būvniecību Lielajos kapos ar šo jaunizveidoto ielu,” stāsta aktīviste Našeniece.

“Visi risināja šo kolumbāriju izvietošanu, kas mums ir absolūti nepieņemami. Mērķis bija pavisam cits. Tāda funkcija šim objektam nemaz nav iespējama ar to statusu, kāds tam ir,” norāda Kukaine.

Uz to norāda arī Lielo kapu draugu aktīviste: “Mēs vairākkārt atgādinājām par likuma esamību un jautājām, kāpēc šādi plāni vispār eksistē, ja likums aizsargā vēsturiskos parkus un dārzus. Mulsinoši bija tas, ka ne Gailīša kungs, ne arhitekts nebija šo faktu pamanījuši. Un es sapratu, ka cerība uz nihilistisku attieksmi pret likuma ievērošanu Rīgas domē šobrīd ir ļoti liela. Ir milzīga disonanse starp to, ko Gailīša kungs runā publiski, ko Ušakovs, ko Melbārde, kultūras ministre runā publiski, un to, kas šeit reāli notiek.”

“Jautājums nav par 20 centimetriem vai 20 metriem, kā šajā plānā. Ja šeit sāksies būvniecība, šeit būvniecība sāksies. Un viņi ies tālāk. Ja mēs pārejam šo sarkano līniju, sākas neatgriezenisks process,” pauž Našeniece.

“Mēs skaidri paudām, ka demonstrētais rada pārsteigumu un noliegumu no mūsu puses, jo tikai šajā sakarā jau arī tika mainīts Rīgas vēsturiskā centra likums, lai nekāda būvniecība tur nebūtu iespējama,” saka inspekcijas pārstāve.

Arhitekts: Plāni balstīti esošajos plānošanas dokumentos

Māris Kārkliņš skaidro, ka visi piedāvātie varianti balstīti dažādos līdzšinējos plānošanas dokumentos. Visagresīvāko iejaukšanos kapos paredz spēkā esošais Rīgas pilsētas teritorijas plānojums, proti, Gaisa tiltu un Senču ielu savienojošu ielu izbūve caur Lielajiem kapiem. Tādas lietderību apšauba pat arhitekts: “Tas nenozīmē, ka tā būs, ka tas tā tiks realizēts. Ielu izbūve ir visriskantākā.”

“Tur viņi respektēja, ko visi iepriekšējie projekti darījuši, kā veidojuši. Ko Kārkliņš rādīja, es tam nepievērsu uzmanību. Tikai viņš teica, ka attīstības departamentā redzējuši. Es tam nepievērsu uzmanību. Es nezinu, ko pilsēta plāno, man nav informācijas. Pilsētas institūcijas ir tik neatkarīgas un nekomunicē savā starpā,” saka Rīgas Pieminekļu aģentūras direktors.

“Nu jā, attīstības plānos tas ir, bet daudz svaigāks ir Rīgas vēsturiskā centra likuma grozījums. Likums ir augstāks par pašvaldības dokumentiem. Tieši ar nolūku izslēgt jebkādus infrastruktūras objektus, kas varētu apdraudēt pieminekli, ir mainījusies tiesiskā situācija,” skaidro inspekcijas vadītāja vietniece Kukaine.

“Mēs jautājām, kāds iemesls tam, ka koncepcija tā virzās. Arhitekts paskaidroja, ka viņa vēlme ir piešķirt šiem kapiem vērtību. Mēs jautājām, vai redz kapus kā kultūrvēsturisku vērtību. Jā, jā, redzot, bet jābūt ekonomiskam pamatojumam,” stāsta Našeniece.

Savukārt arhitekts uzskata, ka ielu un ēku izbūve celtu parka vērtību:

“Pats parks iegūtu, ja malas būtu civilizētā izskatā un pieejamas cilvēkiem.

Pašlaik tie ir pamesti kakti. (..) Visā pasaulē tas ir labi zināms. Ēkas pie ūdeņiem, mežiem ir vērtīgākas, nekā blīvā apbūvē pilsētas vidū. Arī parks iegūtu. Šīs pamestās teritorijas kļūtu apdzīvotas.”

“Šīs teritorijas vērtība ir tāpat kā Kengsingtonas dārzam vai Centrālparkam – tā vērtība, ko mēs nekādi neiegūstam ar apbūvi,” saka Našeniece.

Piedāvājums, ne projekts

Saskārušies ar aso pretestību, gan arhitekts, gan pasūtītājs Gailītis cenšas atkāpties no sava veikuma. Vismaz šonedēļ Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai iesniegtajā dokumentā prezentācijā uzburtās Lielo kapu nākotnes vīzijas nav pieminētas ne ar vārdu.

“Tas, kas mums tika prezentēts, jāuzskata savā ziņā par pārpratumu. Es ceru, ka ir sapratne, ka tas nav tas, ko mēs, kas atbildīgie par pieminekļu aizsardzību, sagaidām. Ne jau jaunu objektu būvniecība ir mērķis. Varbūt tāpēc, gala rezultātu saņemot, tās prezentācijas lietas neparādās,” saka Kukaine no inspekcijas.

“Jūs pārsteidzaties, pāragri uztraucaties, jo nekas nav projektēts, plānots, tās tikai sarunas, kur izmet idejas, ko vispār varētu darīt. Mūsu šie provokatīvie piedāvājumi ir tieši, lai pārbaudītu sabiedrības viedokli,” skaidro arhiteksts.

Kaut arī arhitekts Māris Kārkliņš apgalvo, ka piedāvāto risinājumu mērķis bijis provokatīvs, lai rosinātu diskusijas, ar tiem iepazīties nav nemaz tik vienkārši. LTV raidījumam “Kultūršoks” materiālus solīja atsūtīt pēc intervijas, pēc tam atrunājās, visbeidzot – tā arī neatsūtīja.

Arī pasūtītājs Guntis Gailītis uzskata, ka sagatavotie priekšlikumi sabiedrībai nav rādāmi: “To arī nevar, jo tas ir darba lieta, tā nav domāta publicēšanai. Tas ir bāzes materiāls. Jūs gribat skriet notikumiem pa priekšu. Viņi ir sagatavojuši pēc līguma, viņi izdara drusciņ vairāk, mēs to parādām vienā slēgtā sapulcē, un jums tagad ir informācija. Man jāprasa, kā jūs to informāciju dabūjāt. Tā bija slēgta sapulce.”

Arī nākamā posma – pašas koncepcijas izstrādei paredzēts līdzīgs mehānisms – inspekcija novirza līdzekļus, Rīgas Pieminekļu aģentūra formulē uzdevumu un nolīgst izpildītāju. Nauda šim mērķim ir rezervēta, taču, ņemot vērā šo nepatīkamo pieredzi, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai ir bažas, kādu Lielo kapu saglabāšanas koncepciju Rīgas Pieminekļu aģentūra autoriem pasūtīs izstrādāt.

“Mēs vēl neesam noslēguši pirmo posmu, mēs neesam pārliecināti, ka var iet tālāk. Mēs vēlamies redzēt, ka šī teritorija attīstās kā aizsargājams piemineklis. Par otro posmu vēl nerunājam. Tam nauda ir rezervēta, bet mēs gribam saprast, kāds ir darba uzdevums,” saka Kukaine.

KONTEKSTS:

Lielo kapu vārds pēdējos gados ir izskanējis vairākkārt: gan saistībā ar tā saucamo "kapu tramvaju", dažādām nelikumīgām būvniecībām un vandalisma gadījumiem, gan iespējamu īpašnieka maiņu.

Aprīlī apstiprinātajā Rīgas Pieminekļu aģentūras šā gada darba plānā paredzētas arī ieceres attiecībā uz Lielajiem kapiem. Par vairāk nekā 11 tūkstošiem eiro plānots izstrādāt divu kapliču restaurācijas programmu, bet teju 180 tūkstoši eiro tiks tērēti pieminekļu glābšanas darbiem. Rīgas dome tam atvēlējusi tikai 30 tūkstošus eiro, kamēr lielāko naudas daļu dos Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

Rīgas dome papildu jau piešķirtajiem 30 tūkstošiem eiro kapiem naudu pagaidām nemeklē.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti