Rīgas arhitekta kolēģija sola vienotu viedokli par Okupācijas muzeja pārbūvi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Pēc teju trīs stundu ilgām diskusijām Rīgas pilsētas arhitekta kolēģija trešdien, 2.septembrī, nepieņēma lēmumu par Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas būvprojekta atbilstību kvalitatīvas pilsētvides veidošanas principiem. Tomēr kolēģija nedēļas laikā cer vienoties par kopēju viedokli un iesniegt atzinumu Rīgas pilsētas būvvaldē.

Rīgas pilsētas arhitekta biroja direktors un Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis pēc ilgām kolēģijas, Okupācijas muzeja un citu iesaistīto viedokļu apmaiņām sacīja, ka, dzirdot daudzos argumentus un arī kritiku, kolēģija aicinās projekta virzītājus rīkot profesionāļu diskusiju, lai turpmākajā projekta īstenošanā uzlabotu plānoto Okupācijas muzeja rekonstrukcijas būvprojektu.

Sēdes laikā arhitekti sprieda par projekta atbilstību Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma uzstādījumiem, ēkas Latviešu strēlnieku laukumā 1 un Strēlnieku pieminekļa ansambļa kultūrvēsturisko vērtības līmeni un būvniecības ieceres publisko apspriešanu. Starp kolēģijas pārstāvjiem bija gan projekta atbalstītāji, gan arī pretinieki. Princis informēja, ka kolēģija nedēļas laikā vienosies par kopēju viedokli un iesniegs atzinumu Rīgas pilsētas būvvaldē, kā tas tika prasīts.

Pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja Jura Dambja domām, Okupācijas muzeja rekonstrukcijas risinājumam jābūt lakoniskam un tektoniski pareizam. "Pieminekļu aizsardzība ir kompromiss starp vēlamo un iespējamo, bet šeit apstākļi ir ļoti sarežģīti," viņš sacīja.

Pret muzeja rekonstrukcijas būvprojektu bija arhitekts Andis Sīlis. Viņa skatījumā, šis priekšlikums pazeminās ēkas kultūrvēsturisko vērtību, apjoma kompozīciju un proporciju. "Ir vairāki priekšlikumi, kā panākt ēkas funkcionēšanu, darbības uzlabošanu, šīs vērtības nepazeminot, bet projekta attīstītājs negrib ņemt vērā citus viedokļus, kas pausti publiskajā telpā," pauda Sīlis.

Ja vienreiz kultūrvēsturiskai ēkai Vecrīgā 15% metāla nomainīs pret akmeni, mainīs ēkas veidolu, neņemot vērā Vecrīgas apbūves principus, šādi precedenti var atkārtoties arī turpmāk, brīdināja eksperts. "Man ir bažas, ka ne pie kā laba tas nenovedīs, esošais priekšlikums ēkas vērtību ļoti redzamā kultūrvēsturiskajā vietā pazeminās. Vēsturiskā centra padomē tiek apturēti un noraidīti projekti, kas salīdzinot ar šo, ir praktiski nevainīgi," sacīja Sīlis.

Arhitekts Jānis Dripe uzskata, ka projektam ir tiesības pastāvēt. Reizē viņš pauda nožēlu par to, ka arhitekti kopā ar muzeja pārstāvjiem nav sanākuši kopā iepriekšējo mēnešu laikā, lai vienotos par uzlabojumiem, tādēļ tagad projekts ir tādā pašā stadijā, kā iepriekš.

Atbalstu ēkas rekonstrukcijai pauda ainavu arhitekte Helēna Gūtmane. Pēc viņas domām, muzeja paplašinājums ir vērtība. "Birkerta ideju ir grūti zemu novērtēt, tas būs liels pienesums sociāli psiholoģiskajām ainavām, mazinās sabiedrības bailes. Un tagad, pēc daudziem gadiem, kopš projekts ir izstrādāts, es nejūtos tiesīga lemt par to, kas tajā ir jāmaina," teica Gūtmane.

Savukārt Princis atzīmēja, ka saskata trīs riskus šajā projektā - neatgriezeniski tiek zaudēts kultūrvēsturiskais piemineklis, netiek izmantota Stūra māja, kā arī to, kā ēkas pārbūve harmonizēs ar pārējo laukumu.

Bet "Valsts nekustamo īpašumu" pārstāvis Aivars Siliņš vērsa uzmanību uz to, ka arī kolēģijai jāuzņemas daļa atbildības, jo ir atrasts, kas ēku rekonstruēs. "Mēs paralēli esam visu turpinājuši darīt, un, ja pēc pāris mēnešiem netiks dota atļauta būvniecībai, mēs šim projektam varam mest pāri krustu, jo nauda tiks pazaudēta un ar termiņiem vairs netiksim galā," viņš sacīja. Siliņš arī atzīmēja, ka ir bijušas jau divas kolēģijas sēdes, bet nekāds lēmums nav pieņemts.

Dripe norādīja, ka nekas nenotiks, ja ēkas pārbūvi uzsāks nedaudz vēlāk, tikai valdībai, kura piešķīra naudu ēkas pārbūvei, situācija jāizskaidro. Siliņš uz to atbildēja asi. "Kurš par to maksās? Atkal rodas jaunas idejas, bet vai jūs atvērsiet savus maciņus un maksāsiet?" retoriski vaicāja "Valsts nekustamo īpašumu" pārstāvis.

Jau ziņots, ka projekts "Nākotnes nams" iecerēts kā daļa no padomju okupācijas varas upuru piemiņas memoriāla, kas veidots pēc arhitekta Gunāra Birkerta ieceres. Pērn augustā valdība atbalstīja 7,4 miljonu eiro piešķiršanu memoriāla kompleksa izveidei. Kompleksa būves pirmā kārta - Latvijas Okupācijas muzeja ēkas rekonstrukcija un tā piebūves celtniecība - jāpabeidz līdz 2016.gada 1.oktobrim.

20 Latvijas arhitekti izplatījuši vēstuli Kultūras ministrijai ar aicinājumu saglabāt Okupācijas muzeja ēku Strēlnieku laukumā esošā veidā un necelt pie tās arhitekta Gunāra Birkerta iecerēto piebūvi "Nākotnes nams", jo tā sabojāšot ēkas izskatu.

Arī arhitekte Zaiga Gaile uzsākusi parakstu vākšanu, pieprasot sakopt un saglabāt Latvijas Okupācijas muzeja ēku esošajā veidolā, jo, pārbūvēta un pārdēvēta, tā, viņasprāt, zaudētu arhitektūras vērtību un savas sūtības simbolisko svaru. Interneta vietnē "www.mugurkauls.lv" publicēto sabiedrisko aicinājumu līdz 2.septembrim parakstījuši 1000 cilvēku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti