Kultūra

Gētes institūts sāk īstenot vērienīgu projektu "Tavas atmiņas Latvijas nākotnei"

Kultūra

Romualda Jermaka jubilejas autorkoncerts

Ar gada aizkavēšanos sāk rekonstruēt Rakstniecības un mūzikas muzeju

Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcijai saspringts termiņš

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Ar gada aizkavēšanos sākusies ilgi gaidītā Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkas rekonstrukcija. Būvdarbu termiņš ir saspringts – tie jāpabeidz līdz nākamā gada aprīlim. Demontāžas darbi, inženiertīkli, nesošo sienu un pamatu stiprināšana, darbus uzskaita būvnieki.

„Kā Veidenbaums teica, „kur dziesmas skan, tur nolaidies bez briesmas, jo sliktam cilvēkam nav dziesmas”. To viņš teica, būdams ģimnāzists šeit,” stāsta Māra Eņģele.

Ar Rakstniecības un mūzikas muzeja pārstāvi Māru Eņģeli ielūkojamies istabās, kur pirms 130 gadiem mācījās latviešu dzejnieks Eduards Veidenbaums. Ēku Pils laukumā 2 uzcēla 1787.gadā tieši kā skolu, un tam tā kalpoja vairāk nekā simt gadu. Pašlaik tukšās telpas ar deviņdesmito gadu apdares paliekām izvagojušas pamatīgas plaisas, bet muzeja darbinieki jau redz, kā te būs pēc remonta.

Rakstniecības un mūzikas muzejs šīs telpas pameta jau pirms pusotra gada – tik sliktā stāvoklī bija ilgus gadus neremontētais nams. Tagad, pēc ilgiem iepirkumu un pārsūdzību līkločiem, te beidzot sākuši rosīties būvnieki.

Rakstniecības un mūzikas muzeja remonta tāme ir teju pieci miljoni eiro no Eiropas Ekonomikas zonas finansējuma – tā paša, par kuru šogad atjaunoti trīs Raiņa un Aspazijas muzeji. Trīssimt gadu senais nams ir pārbaudījums arī projektētājiem, norāda uzņēmuma „5.iela” arhitekts Ints Pujāts.

„Lielākais izaicinājums ir tas, ka šī ēka bija funkcionāla skola un tās funkcionālā struktūra nav atbilstoša muzeja mūsdienu vajadzībām. Viena funkcija jāievieto citai funkcijai veidotā ēkā, kas jau ir vēstures piemineklis. Turklāt tajā vajadzīgas arī modernas komunikācijas, kā lifti, ekspozīcijas gaismas, komunikācijas, vēdināšana, kas tajos laikos vispār nebija kā struktūrvienības,” stāsta Pujāts.

Arhitekti ar interesi gaida, ko atklās arī daļēji aizbērtie pagrabi, kas, iespējams, slēpj kādus vēl nezināmus stāstus par nama pirmsākumiem. Būvdarbu termiņš ir saspringts – tie jāpabeidz līdz nākamā gada aprīlim. Demontāžas darbi, inženiertīkli, nesošo sienu un pamatu stiprināšana, darbus uzskaita būvnieku pārstāvis Andris Traubergs no pilnsabiedrības "PMK un BBA".

„Pats sākums ir mikropāļu izbūve ļoti sarežģītos apstākļos, jo tā laika pagraba pārsegumu augstums ir tāds, ka cilvēkam ieejot jāpieliecas. Bet pamati ir jāpastiprina ar injekcijas pāļiem, un to mēs arī darām. Kopā ir 388 mikropāļi, tā kā darba ir daudz un sarežģītības pakāpe – ne tā vieglākā, lai neteiktu vairāk,” atklāj Traubergs.

Arī nama skumīgā, nolupusī zilā fasāde ar drošības sietu apjumtiem balkoniem pēc rekonstrukcijas iegūs saulaini dzeltenu krāsu, simboliski sasaucoties ar pāri laukumam esošo Rīgas pili. Bet, kamēr ēkā rosās būvnieki, Rakstniecības un mūzikas muzeja komanda turpina darbu pie pastāvīgās ekspozīcijas, kādas muzejam nav bijis 20 gadu, stāsta muzeja direktore Iveta Ruskule.

„Tā apvienos divas latviešu kultūrai ļoti būtiskas nozares – literatūru (rakstniecību) un mūziku – stāstā par dziesmu un latvieša dzīves pieredzi kopā ar dziesmu. Caur šo dziesmas stāstu mēs rādīsim arī nozīmīgas un ikoniskas muzeja krājuma vērtības,” stāsta Ruskule.

Ekspozīcija „Dziesma” top mākslinieces Annas Heinrihsones un komponista Jēkaba Nīmaņa vadībā. Pēc pārbūves muzejā būs vairāk vietas arī mainīgajām izstādēm, jo muzejs varēs izmantot visas ēkas telpas, nevis tikai pusi, kā līdz šim.

Ēka ir celta no 1785. līdz 1787.gadam kā divstāvu Ķeizariskais licejs, kuru projektējis būvmeistars Matiass Šonss. Pēc arhitekta Roberta Pflūga ieceres 19.gadsimta otrajā pusē ēku paaugstināja par vienu (trešo) stāvu un tā ieguva historicisma stila fasādi. 18. un 19.gadsimta mijā šajā skolā strādājis izcilais etnogrāfs, vēsturnieks un zīmētājs Johans Kristofs Broce, dažādos laikos te mācījušies igauņu nacionālās dzejas pamatlicējs Kristiāns Jāks Pētersons, dzejnieks Eduards Veidenbaums un nākamais Latvijas prezidents Gustavs Zemgals.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti