Plānots, ka pēc nepilniem desmit gadiem pasažieru ātrgaitas vilciena sliedes no Somijas pa tuneli zem jūras vīsies cauri visām trim Baltijas valstīm, sasniedzot Poliju un Vāciju. Lai noslēdzošajā projekta posmā sliežu galus pie valstu robežām savienotu, visās valstīs darbiem jārit vienā solī. Šogad un līdz 2019. gadam notiek īpašumu atsavināšanas un projektēšanas process. Bet no 2020. līdz 2025. gadam visu trīs Baltijas valstu dzelzceļa līnijām jāsatiekas. Kamēr Tallinā jaunu vilciena staciju būvēs tukšā vietā un citviet jau pašmāju vilcieni brauc pa vajadzīgā platuma sliedēm, tikmēr Latvijai gadījies visgrūtākais uzdevums.
„Mēs esam pilsētas vēsturiskajā daļā, ir jāizbūvē objekts, nepārtraucot esošo dzelzceļa satiksmi, tajā pašā laikā neparalizējot arī pilsētas satiksmi un vispār Rīgas pilsētu kā tādu. Jāskatās ne tikai no dzelzceļa, bet arī no pilsētas attīstības viedokļa,” norāda SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” Attīstības departamenta direktors Agnis Driksna.
Pilsētas attīstība „Rail Baltica” pārstāvjiem Latvijā interesē tikai uz papīra, teic arhitektūras metu konkursa uzvarētāji latviešu arhitektu apvienība “O+R+V+E+L”.
Viņi starptautisko žūriju pārliecināja ar redzējumu par pilsētas attīstību stacijas apkārtnē 59 hektāru platībā. Taču pagājušajā nedēļā pēc uzvarētāju nosaukšanas atklājies, ka par Eiropas fondu līdzekļiem īstenos tikai dāņu arhitektu biroju „PLH/COWI” projektu, kas tālāk par nepieciešamo minimumu saistībā ar sliežu ceļu izbūvi nesniedzas. Tikmēr latviešu arhitektu komandas uzvara konkursā pagaidām izrādījusies tikai kompliments par centību.
„Metu konkursā bija ierakstīts, ka projekta mērķis ir vienota stacijas apkārtne, un stacijas apkārtne bija kopā ar izpētes teritoriju gandrīz 59 hektāri, un tas nozīmē pieguļošās ielas krustojumus utml. Uzreiz pēc konkursa, pēc žūrijas lēmuma dzelzceļš ir ļoti veiksmīgi šo izpētes teritoriju pilnībā atmetis, atstājot šo programmu pašai pilsētai, viņus interesē tikai un vienīgi divu sliežu izbūve un stacijas 3. līmenis virs esošā dzelzceļa, kas, manuprāt, ir pašā saknē nepareizi. Jo mēs zinām, ka esošā stacija ir diezgan pamatīga bēdu leja, orientēties viņā ir grūti, dizaina un vides funkcionalitātes ir zem katras kritikas, un diez vai mēs varam salīdzināt Rīgas dzelzceļa staciju ar kādu Eiropas galvaspilsētas staciju,” skaidro arhitektu biroja “Outofbox” vadītājs, arhitektu apvienības “O+R+V+E+L” pārstāvis Pēteris Bajārs.
Spilgtākie “O+R+V+E+L” rosinājumi ir likvidēt gājēju tuneļus, kas pilsētas vēsturisko daļu savieno ar staciju un autoostu, šķirties no laimētavas stacijas laukumā, atdot stacijas pulkstenim tā kādreizējo izskatu un stacijai tās galveno uzdevumu.
„Jā, varbūt izklausās mazliet traki, bet mūsu piedāvājums ir nojaukt šo te „Origo” centra B ēku un kā kompensācijas pasākums piedāvāt vairāk telpas tieši stacijas tuneļa daļā, kur tas ir pilnīga pamatoti, ka pirms sava vilciena vari nopirkt žurnālu, iedzert kafiju utml. Pēc funkcijas svarīguma sakārtot, ka vispirms stacija ir stacija un tad seko šī komercija,” turpina Pēteris Bajārs.
Lielveikala īpašnieki uzņēmums “Linstow center management” raidījumam „Kultūršoks” rakstiski apstiprina ieinteresētību attīstībā. Konkursa žūrijas loceklis arhitekts Andis Sīlis uzsver, ka, viņaprāt, atbildīgās institūcijas nebija pietiekami sagatavojušās vērienīgajam projektam un konkursa nolikums sastādīts aptuveni.
„Ja mēs precīzi būtu sagatavojuši uzdevumu, ko darīt ar autoostu, ko darīt ar transportu, ko ar gājēju plūsmām, ko ar Gogoļa ielu, kas neļauj piekļūt stacijai, mēs būtu varējuši panākt situāciju, ka šī nauda tiktu iztērēta trīs reizes sakarīgākā veidā. Izskatās, ka neviens negrib risināt sarežģītas problēmas, visi grib apgūt Eiropas naudu,” saka metu konkursa žūrijas pārstāvis Andis Sīlis.
„Šobrīd ir unikāla iespēja gan no arhitektoniskā skatu punkta, gan attīstības punkta paskatīties uz pilsētu kopumā. Pirmkārt, paskatīties uz „Rail Baltica” un to izmantot kā katalizatoru, savukārt paskatoties tos 59 ha pilsētas, rodas motivācija un idejas, kā attīstīties,” norāda SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” Attīstības departamenta direktors Agnis Driksna.
Latviešu arhitektu apvienība par konkursa uzdevuma un nolikuma ignorēšanu nosūtījuši atklātu vēstuli atbildīgajām institūcijām, tai skaitā satiksmes ministram, Rīgas vadībai un citiem, taču līdzšinējās atbildes reakcijas jeb to neesamība liekas cerības neviešot.
„Par ieceri kaut ko attīstīt un mainīt es esmu mega skeptisks. Arī tagad, vairāk nekā 10 dienas pēc mūsu vēstules izsūtīšanas, četras no institūcijām nav uzskatījušas par vajadzīgu uz to atbildēt, ne arī kā citādi kontaktēt, kaut gan tie ir cilvēki, kurus mēs pat klātienē apbalvošanas ceremonijā satiekam. Vienkārši tā ir izdevīga situācija uz āru rādīt, ka viss ir kārtībā, un patiesībā gaidīt, ka gan jau mēs pašūmēsimies un aizmirsīsim,” saka Pēteris Bajārs.
Žūrijas priekšsēdētājs Jānis Dripe šajā jautājumā neesot gluži pesimists, bet arī pārliekam optimismam neļaujas.
„Vajadzīga ir koordinācijas padome, ko vada vai nu premjers vai satiksmes ministrs un piedalās arī privāto institūciju vadītāji. Rīgas autoosta, „Lintstow”, tirgus, satiksmes departaments obligāti. Viņiem obligāti jāiesaistās. Bez viņu iesaistes nebūs labā rezultāta,” uzskata metu konkursa žūrijas priekšsēdētājs Jānis Dripe.
Šobrīd uz attīstību virzītais dāņu arhitektu projekts paredz stacijas trešā stāva izbūvi “Rail Baltica” pasažieru vajadzībām, jaunu dzelzceļa pārvadu pāri Daugavai, uzbēruma starp Rīgas vēsturisko daļu un tā saukto Maskačku nojaukšanu. Nojauks arī tirdzniecības centru “Titāniks” pretī autoostai. Tam pāri laidīsies jaunā Eiropas sliežu dzelzceļa trase.
Vislielākajā neziņā par savu nākotni šobrīd ir autoosta, jo saskaņā ar dāņu projektu jaunās vilciena sliedes ies viņiem tieši pāri galvai.
Autoostai atsavinās zemi no autobusu platformu ārējās malas līdz uzbērumam. Kad uzbērumu noraks, netiek izslēgta iespēja autoostai jaunajā brīvajā telpā izvērst savu darbību. Tāpat izskanējusi versija autoostu pārcelt tuvāk vai pat izvietot zem stacijas. Tomēr līdz tam autoostai vēl daudz izaicinājumu priekšā.
„Mēs ļoti labi zinām, ka būvniecības laikā autoostas darbība tiks traucēta, tāpēc jau šobrīd Torņakalnā attīstās projekts par multimodālo centru, un šie visi darbi iet roku rokā un papildina viens otru,” norāda Driksna.
„Tā ideja ir nesaprotama - vienu biznesu likvidēt, lai attīstītu citu biznesu, nezinot, cik un kāda būs peļņa un ieguvums,” atzīmē AS “Rīgas starptautiskā autoosta” vadītājas vietnieks Jānis Briedītis.
Autoostā grib noskaidrot, kā rīkosies, kā rosinās viņu darbību regulējošā Satiksmes ministrija. Tur gan vienīgais cilvēks, kas kompetents runāt par 290 miljonus vērto projektu, šonedēļ nav pieejams. Pārstāvji vien skaidro, ka ministrija komplektē starpinstitucionālo padomi, kas, iespējams, neļaus latviešu arhitektu projektam iet zudībā. Nenosaucot termiņus, par to sola rūpēties arī Rīgas domes attīstības departaments.
„Tas viss ir iespējams, veicot diezgan nopietnas ielu pārbūves, modelējot transportu, vai tā var izdarīt, un tagad, kad ir sagatavošanās darbi, tad satiksmes plūsma Gogoļa ielā varētu samainīties un mēs šīs ārtelpas idejas varētu realizēt,” – tā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes Vēsturiskā centra plānošanas nodaļas pārstāvis Aigars Kušķis.
„Tā rekomendācija ir iet uz priekšu “Rail Baltica” teritorijā ar dāņu metu, savukārt plašākā teritorijā saglabāt iespējas un dot motivācija pilsētai un pārējiem sadarbības partneriem kopā strādāt, lai šis objekts ieliktos kopējā pilsētas telpā,” skaidro Agnis Driksna.
„Visticamāk, tiks uzrakstīts šaurs tehnisks uzdevums, un tas „Design-Build” procesā tiks izsolīts, un pēc tam nezin kas, nezin kad varbūt sāks domāt par pilsētu. Manuprāt, tas ir noziedzīgi,” uzskata metu konkursa žūrijas pārstāvis Andis Sīlis.
Vai tiks īstenos konkursa otrā uzvarētāja “O+R+V+E+L” piedāvājums, atkarīgs no vēl topošās starpinstitucionālās padomes vēlmes īstenot šo projektu.
Iepriekš metu konkurss par „Rail Baltica” Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksas apbūves ieceri 28.novembrī tika noslēgts bez uzvarētāja. Tā vietā žūrija izraudzījās divus otrās vietas ieguvējus – dāņu un vietējā arhitektu biroja piedāvājumus. Par līdzvērtīgiem uzvarētājiem tika atzīti metu konkursa noslēguma pasākumā nepārstāvētā dāņu arhitektu biroja „PLH Arkitekter” un vietējā biroja „Outofbox” darbi. Un tika dots laiks, lai projektus uzlabotu.
"Rail Baltica" projekts paredz Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs.
Ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecības sagatavošanas darbus Latvijā un Igaunijā plānots uzsākt 2018.gadā, bet reāla dzelzceļa līnijas izbūve varētu sākties 2019.-2020.gadā.
Baltijas valstu dažādie viedokļi par "Rail Baltica" attīstību iezīmējās arī diskusijās par to, kā projektā notiks iepirkumi. Galu galā 7.septembrī Baltijas valstis un "RB Rail" panāca vienošanos, ka daļa iepirkumu notiks caur kopuzņēmumu jeb konsolidēti un daļa nacionālā līmenī.
