Gada laikā noejot simtiem kilometru pa topošās “Rail Baltica” trases koridoru, pētnieki apzinājuši gan senus pilskalnus un iespējamas apbedījumu vietas, gan Pirmā un Otrā pasaules kara izbūves ar vēl nesprāgušiem lādiņiem, ogļu un darvas dedzināšanas uzkalniņus no senākiem gadsimtiem un virkni industriālā mantojuma objektu, ko skars jaunais dzelzceļš.
ĪSUMĀ:
- Atsevišķās vietās speciālisti iesaka veikt arheoloģisko izpēti jau pirms trases būvniecības.
- Industriālā mantojuma fonds iesaka saglabāt virkni būvju.
- Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde noteiks, kā un kur labāk pārvietot un kur veikt papildu izpētes.
Atsevišķās vietās speciālisti iesaka veikt arheoloģisko izpēti jau pirms trases būvniecības
“Šī būtu viena no vietām, kur būtu jāveic arheoloģiskā izpēte jau pirms trases būvniecības,” par Sakaiņu pilskalnu Daugmales pagastā teica Uldis Kalējs no uzņēmuma “Archeo”. Papildu izpētes dažādu atradumu vietās rosina veikt arī citi pētnieki. Būvniekiem būs jārēķinās arī ar 20. gadsimta militāro izbūvju specifiku.
“Atradām nesprāgušus lādiņus, bet mūsu uzdevums nebija tos rakt ārā. Mēs tikai apsekojam šīs vietas dabā. Tāpēc viena no mūsu lielajām rekomendācijām ir, ka visas šīs lielās Pirmā un Otrā pasaules kara vietas, tranšejas, kauju vietas ir jāapseko profesionāliem sapieriem un jāveic munīcijas neitralizācija, lai negadās nelaimes,” uzsvēra arheologs Kalējs.
Industriālā mantojuma fonds iesaka saglabāt virkni būvju
Savukārt Industriālā mantojuma fonds apzinājis virkni būvju trases ceļā, ko iesaka saglabāt. Viens no šiem objektiem fonda vadītājam Andrim Biedriņam bijis īsts pārsteigums.
“Slepenais objekts numur simts – tā tas tiek kodēts dokumentos. Tā ir bumbu patvertne, kas tika izbūvēta daļēji zem dzelzceļa uzbēruma līdz ar Centrālās stacijas jaunbūvi 50. gadu beigās. (..) Tur ir gan gaisa attīrīšanas iekārtas, gan pavisam unikāla ierīce – analogā skaitļošanas mašīna,” Biedriņš apraksta atradumu līdzās “Latvijas dzelzceļa” administratīvajai ēkai.
Vēsturnieks iesaka saglabāt gan šo bumbu patvertni, gan, piemēram, Asūnes dzelzceļa stacijas ēku, nemaz nerunājot par objektiem ar pieminekļa statusu, ko nemaz nedrīkstēs nojaukt.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde noteiks, kā un kur labāk pārvietot un kur veikt papildu izpētes
Projekta vadītāja Ilze Lukstiņa no “Eiropas Dzelzceļa līnijām” atzina, ka ir vairāki arhitektūras pieminekļi, kam “Rail Baltica” pienāks ļoti tuvu.
“Torņakalna un Altonavas ielas pārvadi ir ļoti sarežģīta vieta, jo tur ir tunelis, ir jārokas zem šiem tiltiem apakšā un vienlaikus jāsaglabā vilcienu satiksme. Tā vieta īstenībā ir galvassāpes. Es neapskaužu projektētājus, kam tur būs jāstrādā. Bet, tā kā projektētāju vēl nav, mēs nevaram pateikt, kāds būs tas risinājums,” Lukstiņa norādīja.
Ir jau zināms, ka “Rail Baltica” izbūves dēļ būs jāpārvieto vēsturiskā Torņakalna stacijas ēka tuvāk piemiņas memoriālam, citādi tā paliktu nogriezta starp divām dzelzceļa trasēm.
Stacijai būvēs jaunu ēku, bet vecajai domās citu, iespējams, tūrisma funkciju.
“Pašlaik mums jau ir digitāls ēkas attēlojums, kas nozīmē, ka jau plānošanas procesā, kad ēka tiek izjaukta un pēc tam salikta atpakaļ, vai kādā veidā tas tiks darīts, 3D punktu mākonis var tikt izmantots kā pamats šim atjaunošanas procesam,” Torņakalna stacijas ēkas situāciju rāda SIA “Merko” ekolāzerskenēšanas vadītājs Kristaps Kļava.
Kā to labāk pārvietot, tāpat kā to, kur veikt papildu izpētes, galavārds būs Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei. Tās pārstāvis Jānis Asaris pieļauj – vēl var atklāties daudz nezināmo.
“Kā mēs zinām no citu valstu pieredzes, lielākie atklājumi, iespējams, ir gaidāmi tieši zemes darbu gaitā. Un, tikko tiek atklāts kaut kas kultūrvēsturiski vērtīgs, kas būtu pakļaujams jau pilnai izpētei, arheologi saka “Stop!”, tiek veikta izpēte, un būvdarbi turpinās tikai pēc tam,” norāda Asaris.
Līdzšinējie pētnieku secinājumi un ieteikumi apkopoti 25 sējumos. Tie būs jāņem vērā “Rail Baltica” projektētājiem, kuru vārdi sāks noskaidroties šogad. Pašu trases būvniecību plānots sākt 2021. gadā.
KONTEKSTS:
Latvija, Lietuva un Igaunija sagaida, ka “Rail Baltica” dzelzceļa līnija būs atklāta satiksmei 2026. gadā. Iecerēts, ka Eiropas platuma sliežu dzelzceļa projekts “Rail Baltica” savienos Tallinu ar Varšavu. "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas apstiprinātā trase šķērsos Latvijas teritoriju 263 kilometru garumā un stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldības teritoriju.
Kultūrvēsturiskās izpētes laikā “Rail Baltica” trasē Latvijā atklātas būtiskas liecības par cilvēka darbību senākos laikos. Atklātas liecības par apdzīvotību akmens laikmetā, ogļu dedzināšanas uzkalniņi Inčukalna, Ropažu, Garkalnes un Stopiņu novadā. Dažādi speciālisti pie vērienīgās izpētes strādājuši vairāk nekā gadu.
