Ārtelpu apskatei nacionālā žūrija veltīs septiņas dienas, no kurām trīs paredzētas Rīgai un Rīgas reģionam, bet četras dienas žūrija pavadīs Vidzemes, Latgales un Kurzemes reģionos. Vērtējot mērogā un raksturā daudzveidīgās publiskās un privātās ārtelpas, žūrija apzinās, ka vienā darbā nav iespējams apvienot visas kvalitātes.
Katrā darbā tiks izceltas dažādas kvalitātes saskaņā ar darbu kategorijām, bet uz visiem tiks attiecinātas trīs vispārīgas kvalitātes – ideja, meistarība, rezultāts –, kuras ir izcilu ainavu arhitektūras darbu pamatā.
Ideja, konkursa rīkotāju ieskatā, nozīmē vietas vai procesa izaicinājumu, priekšzīmīgu, pārdomātu un saskaņotu stratēģisku risinājumu, vietas stāstu veidošanu. Meistarība ir izcilas prasmes rūpīgi radīt oriģinālus, pret vidi jūtīgus, savstarpēji vienotus, lietderīgus un harmoniskus risinājumus un komunikācijas spējas ar vietas pārveidošanas procesa dalībniekiem. Rezultāts ir vides pārveidošanas labas prakses piemērs ar tādām paliekošām vērtībām kā ilgtspējība un sabiedriskais nozīmīgums.
Nacionālajā žūrijā, kura vērtēs pieteikumus, izvirzot nominantus un pēc tam balvas laureātus, strādā starpdisciplināra komanda, kurā ir ainavu arhitekti Loreta Erele un Aivars Blūms ar ekspertīzi dažādās ainavu arhitektūras jomās, pilsētplānotājs Pauls Grants, speciāliste kultūrvēsturiskā mantojuma jautājumos Katrīna Kukaine, mākslinieks Kristiāns Brekte un kopienu plānotājs Jonas Bīhels (Jonas Büchel).
Starptautiskā žūrija vērtēs balvas laureātus un piešķirs Dižbalvu. Svinīgā Latvijas Ainavu arhitektūras balvas pasniegšanas ceremonija norisināsies brīvdabā – 2019. gada 13. septembrī Klīversalā, Trijādības ielā 1.
Pirmajai Latvijas Ainavu arhitektūras balvai bija iespējams iesniegt pieteikumus trīs nominācijās - "Ārtelpa", "Personības" un "Procesi". Lai aptvertu pieteikumu dažādību, katrā nominācijā tika izveidotas kategorijas, kopā 23, starp tām ir ilgtspējīgas ārtelpas, īslaicīgas izmantošanas ārtelpas, vides dizains, inženierbūvju dizains, sociāli nozīmīgas ārtelpas, pētījumi, raidījumi, studentu projekti un citas kategorijas.
Kā atzīmē Ainavu arhitektu asociācija, pieteikumi iesniegti visās kategorijās. Tos iesniedza pašvaldības, iestādes, uzņēmumi, ainavu arhitektūras jomas profesionāļi, studenti. Īpašu gandarījumu konkursa rīkotājiem izraisījis tas, ka vairākas ārtelpas iesniegtas kategorijā “Ārtelpa ar sociāli nozīmīgo raksturu”, tai skaitā – "Zaļā birzs" Pļavniekos, Rīgā, labdarības fonda “Zīļuks” bērnu rotaļlaukumi reģionu pilsētās un ciemos, Ventas rumba un vēl citas ārtelpas, kuras palīdz veidot kopienas, maina attieksmi pret vidi un iedzīvina kopdarbu.
Pirmajā Latvijas Ainavu arhitektūras balvā pārstāvēti visi Latvijas reģioni. Pieteiktās ārtelpas, personības un procesus varēs apskatīt Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas mājaslapā pēc 14. jūlija.
Latvijas Ainavu arhitektūras balva tiek rīkota pirmo reizi. Tā ir Latvijas ainavu arhitektūras profesionāļu labāko sniegumu skate, kas tiek veidota kā laikmetīgs, nozares daudzveidībai atvērts pasākumu kopums. Balvas virsuzdevums – veicināt izpratni par ārtelpu kā nacionālās kultūrtelpas neatņemamu un neaizstājamu sastāvdaļu, kā sociāli, ekoloģiski un ekonomiski nozīmīgu cilvēku koprades produktu.
Ainavu arhitektūras balva ir pasākumu kopums, kuru noslēdz svinīga apbalvojumu pasniegšanas ceremonija. No darbu pieteikšanas sākuma līdz balvas pasniegšanas ceremonijai tiks organizētas diskusijas par ainavas veidošanas izaicinājumiem, intervijas ar nozares profesionāļiem, pašvaldību darbiniekiem.
