Liepājas Pētera I namiņš atkal var kļūt par tūristu intereses objektu – jau tiek izstrādāts restaurācijas tehniskais projekts, izsolēs meklētas XVII gadsimta mēbeles interjeram, un pat iecerēts atvērt krogu ar tā laika ēdienkarti.
Tagad bijušo madāmas Hoijeres viesnīcu var apskatīt tikai no ārpuses. Bet Liepājas Latviešu biedrības nama pārstāve Vita Hartmane ļāva Rus.lsm.lv apskatīt, kā tagad ir arī pašā namiņā (raksta oriģināls krievu val. šeit). Tajā jāpārvietojas ļoti uzmanīgi, jo ēka patiešām cietusi no laika zoba.
Pērn gada sākumā Liepājas Latviešu biedrības nams vērsies pie pašvaldības ar lūgumu palīdzēt izsludināt konkursu, lai sāktu restaurācijas projektēšanu. Pašlaik tehniskā projekta izstrāde visam ēku kompleksam noslēdzas, paralēli izstrādā interjera projektu. Tas ir pirmais gadījums Liepājā, kad izstrādā restaurācijas projektu, līdz šim bijuši tikai renovācijas projekti.
Hoijeres viesnīca celta XVII gadsimta vidū, un pati ēka ir unikāla, jo tajos laikos viesu namus cēla atsevišķi, bet šajā namā vienā spārnā atradās pašas Hoijeru ģimenes istabas un viesu istabas, citā spārnā atsevišķas kroga telpas, un augšā vēl viesu istabas. Tādu ēku, kas celtas XVII gadsimtā, Latvijā vairs nav, pastāstīja Hartmane.
Projekts paredz restaurēt Hoijeres istabas, ar virtuvi, bērnu istabu un citām, kā arī viesu istabas. Interjers būs holandiešu stilā, kas raksturīgs tiem laikiem, jo Hoijiere bija holandiete. Tiesa, būs arī mūsdienu komunikācijas, bez kurām neviena ēdināšanas iestāde nevar funkcionēt, būs arī mūsdienu apkure, taču to noslēps, lai saglabātu interjeru.
Liepājas Latviešu biedrības nams plāno savā ēkas daļā atvērt krogu, tāpēc būs jāmeklē pavāri, kuri varēs pagatavot XVII gadsimta ēdienus. Iecere ir realizējama, jo kopā ar vēsturniekiem izdevās atrast īstu tā laika ēdienkarti ar ēdieniem, kurus pasniedza Pēterim I un viņa pavadoņiem. Ēdienkarte bija uz trīs lapām, atklāja Hartmane.
Toreiz pasniegta ceturtdaļa tēliņa, ceturtdaļa aitas, jēriņš, fazāni, zivis, arī lasis, olas, degvīns, alus muca kungiem un trešdaļa alus mucas kalpiem.
Otrā ēkas daļā saimniekos Liepājas Muzejs un tajā izveidos XVII gadsimta interjera muzeju. Nesen “DG Termināls” īpašnieks Aivars Millers pasniedza muzejam dāvanu – 8500 eiro, kurus izmantoja baroka laika mēbeļu iegādei Hojieres istabām. Divi skapji jau nogādāti muzejā.
Liepājas Muzeja direktore Dace Kārkla ar arhitekti Liesmu Markovu, kura izstrādā Pētera I namiņa interjeru, mēbeles sameklēja, izskatot izsoļu piedāvājumus. Vienu skapi atrada izsoles namā “Kastern” Hannoverē. Kārkla neslēpj prieku, ka cena izrādījās pieņemama, paveicās, ka veco piļu īpašnieku jaunā paaudze Eiropā pašlaik cenšas tikt vaļā no vecajām mēbelēm.
Skapi muzejs iegādājās ar antikvariāta “Baltantik” starpniecību, un šajā antikvariātā arī nopirka citu skapi, kurš tur nonāca tieši no Liepājas, lai gan atzīmes uz paša skapja norāda, kas tas nāk no Stokholmas. Vēl vienu skapi muzejs saņems dāvanā, bet tas vēl būs jārestaurē.
Un darāmā ir vēl daudz – jāatrod mēbeles piecām istabām. Divas gultas meklēs izsolēs, bet vienu izveidos Liepājas dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņi kā diplomdarbu. Šo gultu tūristi varēs izmēģināt, lai iejustos XVII gadsimtā.
Dace Kārkla arī pastāstīja, ka Pētera I namiņa otrajā stāvā, kas uzbūvēts jau vēlāk, būs XIX gadsimta ekspozīcija. Eksperti tur atraduši XIX gadsimta tapešu paliekas, piemēram, bērnu istabā bija tapetes ar zirdziņiem, un tos plānots ataunot.
Ir arī iecere atvērt veikaliņu – “Hojieres kundzes bodīti”, taču tas nebūtu vienkāršs suvenīru veikals, bet gan ar senatnīguma noskaņu, atrakciju tūristiem. Zirgu pajūgs varētu piegādāt preces no ostas – maisus ar cukuru, miltiem un garšvielām, tos uznestu otrajā stāvā, un pēc tam pircēji šīs preces varētu iegādāties speciālajos iepakojumos. Arī citas preces tur būtu XVII gadsimta stilā.
Pētera I namiņš Liepājā, Kungu ielā 24 ir bijusī “madame Hoyer” viesnīca. Tā kļuva slavena ar to, ka 1697. gada aprīļa beigās, maija sākumā te uzturējies Krievijas cars Pēteris I, kurš ar saviem pavadoņiem (diplomātiskā misija, kas vēsturē ieguvusi nosaukumu Lielā Sūtniecība) caur Kurzemi un Kēnigsbergu devās uz Rietumeiropu nolūkā labāk iepazīt Rietumeiropas dzīvesveidu dažādās nozarēs, par namiņu vēsta Liepājas Kultūras pārvalde.
Ir zināms pēc Pētera I paša memuāriem, ka Liepājā viņš apmeklējis kuģu būvētavu un aptieku tagadējā Rožu laukumā, lai smeltos pieredzi. Un vēl vēsturē plaši zināms ir fakts, ka tieši Liepājā Pēteris I pirmo reizi ieraudzīja atklātu jūru.
Pati viesnīca un krogs ir atradušies Kungu ielā, kopā ar pagalmu un saimniecības ēku (Bāreņu ielā), tie veidojuši vienotu ansambli, ko mūsdienās tautas valodā dēvē par „Pētera I namiņu”. Ir zināms, ka viesnīcas un kroga ēkā Kungu ielā cars Pēteris I un viņa pavadoņi rīkojuši dzīres.
Viesnīcas ēkā padomju varas gados darbojās Liepājas Kuģniecības un zvejniecības muzejs, bet tagad šī ēka nākotnē gaida savu restaurāciju.
