Stāsti

Daugavā konstatēts mikroplastmasas piesārņojums

Stāsti

Pirms desmit gadiem uzprojektētā ziloņu māja neskaidru iemeslu dēļ nav uzcelta

Leģendārais restorāns „Sēnīte”, iespējams, atdzims

Pēta leģendārās «Sēnītes» atdzimšanas iespējas

Leģendārais restorāns „Sēnīte”, iespējams, varētu atdzimt kā publiska akciju sabiedrība, par kuras akcionāru varētu kļūt ikviens, kam „Sēnītes” vārds raisa nostalģiskas atmiņas. Šāda „Sēnītes” atjaunošanas vīzija ir maiznīcas „Liepkalni” saimniekam Dagnim Čākuram. Tikmēr pašreizējie ēkas īpašnieki administratīvajā tiesā apstrīdējuši pērn pieņemto lēmumu par „Sēnītes” kompleksā ietilpstošās, 1960. gadu otrajā pusē tapušās ēkas daļas iekļaušanu valsts kultūras pieminekļu sarakstā.

„Padomju laikos „Sēnīti” pārvaldīja patērētāju biedrība, kurā ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem bija pajas. Arī manai mammai bija viena vai divas pajas. Varbūt tādēļ man tā doma atnāca, ka varētu „Sēnīti” atjaunot kā tautas objektu, izveidojot šādu akciju sabiedrību, kurā katram interesentam būtu iespēja iegādāties kādu akciju,” - stāsta maiznīcas „Liepkalni” īpašnieks Dagnis Čākurs. Ar viņa rosināto aptauju par publiskas akciju sabiedrības izveidi „Sēnītes” atjaunošanai pagājušajā nedēļā sociālajā tīklā „Facebook” dalījies vairāk nekā pusotrs tūkstotis cilvēku.

Pērn atpazīstamākā „Sēnītes” kompleksa daļa – kupolveida restorāns, kas jau vairākus gadu desmitus stāv tukšs, atzīta par valsts nozīmes kultūras pieminekli, taču ēku kompleksa pašreizējie īpašnieki šo lēmumu apstrīdējuši administratīvajā tiesā. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājs Jānis Asaris pieļauj, ka tas saistīts ar ēkas saglabāšanai nepieciešamajām investīcijām, kas mērāmas miljonos:

„Tas, protams, ir zināmā mērā apgrūtinājums. Jautājums droši vien ir par to, ka būtu nepieciešams arī, lai īpašnieki precīzāk saprastu, kas ir tās saglabājamās vērtības, kas šajā objektā ir. Varbūt tāpēc, ka dokumenti ir dokumenti, un ne vienmēr pēc papīriem var visu precīzi nodefinēt, ir radusies šī neskaidrība un īpašnieki šo lēmumu apstrīdēja.”

Asaris gan uzsver, ka lēmums par kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu attiecināms tikai uz kompleksa senāko daļu, bet vēlāk tapušajai daļai šādas vērtības nav. „Sēnīte” ir daudz lielāka, nekā varētu šķist, braucot garām pa Vidzemes šoseju. Kopumā kompleksā ir aptuveni 190 telpas.

Pagājušajā nedēļā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas eksperti kopā ar ēkas īpašniekiem apmeklējuši „Sēnīti” un pārliecinājušies, ka arhitektoniski vērtīgākā ēkas daļa ir salīdzinoši labā stāvoklī:

„Protams, no kultūrvēsturiskā viedokļa, no mūsu viedokļa un arī no tā, ka ierosme savā laikā nāca no jaunajiem arhitektiem par šī objekta aizsardzību, mūs primāri interesē „Sēnītes” sākotnējais apjoms, tas, kuru visi pazīst – šis sfēriskais veidojums ar visu pilonu. Tā ir tā galvenā lieta, kuru mēs gribētu, lai saglabājas, jo viņš ir arī kā zināma vietzīme izveidojusies Pleskavas šosejas malā.”

Dagnis Čākurs pats „Sēnīti” apmeklējis jau divkārt, arī kopā ar būvniecības ekspertiem. Viņš sliecas domāt, ka kultūras pieminekļa statuss drīzāk ir pluss.

„Jebkurā gadījumā - arī, ja nebūtu šis kultūrvēstures piemineklis, es uzskatu, ka tas jau ir galvenais, kas tur ir. Tas ir simbols, šis kupols. Kaut arī tas nebūtu kultūrvēstures piemineklis, viņam tur būtu jāpaliek,” pārliecināts ir Čākurs.

Patlaban „Liepkalnu” īpašnieks konsultējas ar juridisko līkloču pārzinātājiem par to, kā izveidot publisku akciju sabiedrību, kuras akcionāri kļūtu par „Sēnītes” jaunajiem īpašniekiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti