Kultūra

Šonedēļ notiek Armitsteda 170.jubilejai veltīti pasākumi

Kultūra

Latvijas Radio koris piedāvā jaunu koncertprogrammu "Diena un nakts"

Modes muzejā notiks Kristiana Diora modes nama 70.jubilejai veltīta izstāde

Noslēpumainā sievišķība Diora modes nama izstādē Modes muzejā

„Jaunība, cerība, nākotne!” – ar šādiem vārdiem savu pirmo kolekciju 1947. gadā raksturoja slavenais modes mākslinieks Kristiāns Diors. Tobrīd viņš vēl nezināja, ka ar to raisīs veselu apvērsumu modes pasaulē. Viņa vārds kļuva slavens vienā mirklī, un tāds ir joprojām, kaut arī Diors jau pirms 60 gadiem ir mūžībā un viņa modes namu vada citi. Viņam un viņa modes nama vēsturei veltītu izstādi atklās 24.oktobrī Rīgā, Modes muzejā, un tajā būs skatāmi tērpi un aksesuāri no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas.

Kristians Diors savu pirmo kolekciju radīja 1947. gadā, un pats bija pārsteigts, kādu apvērsumu šie tērpi raisīja kara nomocītajā Eiropā. Izrādījās, ka pēc kara pieticības sievietes ir noilgojušās pēc izteiktas sievišķības un elegances, un to visu piedāvāja Diors – siluetu ar tievu vidukli, akcentētām krūtīm, nolaidenu plecu daļu un kupliem svārkiem. Modes nams kļuva slavens vienā mirklī, Dioru dievināja un ienīda, viņa tērpus visā pasaulē kopēja un tiražēja, kā vien prata. "Dior" zīmols ir ļoti slavens arī joprojām, kaut arī par Kristians Diors to vadīja tikai 10 gadus, agri aizejot mūžībā.

Modes vēsturnieks Aleksandrs Vasiļjevs ir pārliecināts –

Diora unikalitāte slēpjas tajā, ka viņš nekad nav atļāvies būt vulgārs.

Aleksandrs Vasiļjevs: „Sievišķību savos darbos akcentē daudzi dizaineri, piemēram, Dolče un Gabana, Roberto Kavalli, Versače – bet viņu darbi bieži vien robežojas ar vulgaritāti. Diora princips savukārt vienmēr bija - noslēpumaina sievišķība. Viņa tērpos sieviete ir brīnišķīga, pievilcīga, aicinoša, bet ne tāda, kas ir klaji izaicinoša un viegli iegūstama."

Interesants fakts, ka šī izsmalcinātā modes mākslinieka tēvs bijis ķīmiskā mēslojuma, balinātāju un veļas ziepju ražotājs, un viņa rūpnīca Granvilas pilsētā radījusi tik netīkamu aromātu, ka tās iedzīvotāji Dioru senioru dēvējuši ļoti neglaimojošos vārdos”.

Aleksandrs Vasiļjevs: „Kaimiņu māju iedzīvotāji vienmēr teica – Diors visu piesmirdinājis… Kāpēc es to stāstu?... Tāpēc, ka savu dzīvi Kristiāns Diors veltīja ne tikai modei, bet arī aromātiem, un varbūt reakcija uz tēva ķimikāliju riebīgo smaku bija visas šīs izsmalcinātās smaržas, kas gan viņa dzīves laikā, gan joprojām pavada šī modes nama reputāciju."

Diora tērpi nekad nav bijuši izteikti meitenīgi vai ļoti jauneklīgi, un arī tam ir savs skaidrojums.

„Diors – cik zināms – visu mūžu bija iemīlējies tikai vienā sievietē – tā ir viņa mamma. Tāpēc viņa radītās lietas ir vairāk tādas dāmīgas, vairāk atbilstošas sievietēm pēc 30 gadiem,”saka Aleksandrs Vasiļjevs.

Izstādē Modes muzejā būs skatāmi aptuveni 70 tērpi no Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas, kā arī apavi, cepures un citi aksesuāri, arī dažādos laikos radītas smaržu pudelītes.

Izstāde aizsākas ar 40.gadu modi, kas ir askētiska, vīrišķīga, ar militāru noskaņu, ekonomiska, un tad kā kontrasts nākamajos stendos atklājas Kristiāna Diora 40.gadu beigās radītais piedāvājums.

Diora tērpi pilnībā pārrauj šo askētisma tradīciju – viņš piedāvā izteiktu sievišķību, kleitas ar punktiņiem, no audumiem, piemēram, tilla, kas īpaši daudz tiek izmantots balles tērpos.

Aleksandrs Vasiļjevs: „Šeit jūs varat redzēt tipisku Diora modeli – pelēki dūmakainā krāsā, kam ir izlietoti daudzi desmiti metru tilla, lai radītu šādu apjomu. Bet daudzi Diora radītie aksesuāri bija melnā krāsā, jo viņš tajā saskatīja īpašu eleganci un glamūru; te redzamas kurpes uz smaila papēža, mazas samta cepurītes, cimdi, rotaslietas, kas visas kopā rada ļoti interesantu ansambli."

Izstādes pirmajā zālē skatāmi tērpi, kas tapuši paša Kristiana Diora laikā, bet otrajā zālē – viņa sekotāju radītie no 50. gadu beigām līdz pat mūsdienām, viņu vidū ir arī tādi slaveni modes dizaineri kā Īvs Senlorāns un Džons Galjāno. Šobrīd (kopš pagājušā gada) "Dior" modes namu vada Marija Grācija Kjurī, kas ir pirmā sieviete radošā direktora amatā visā 70 gadus ilgajā modes nama vēsturē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt