Kultūra

Kino "Bize" sezonas atklāšanā - mēmā filma "Tabu" ar spāņu mūziķu dzīvo pavadījumu

Kultūra

Šūbertiādes rīkotāja: Šūberta mūzika rada sajūtu, ka laime ir tevī pašā

No Napoleona laikmeta kleitiņām līdz padomju kažociņiem - bērnu modes vēsture DMDM

No Napoleona laikmeta kleitiņām līdz padomju kažociņiem - bērnu modes vēsture Dizaina muzejā

Vai atceraties savus mīļākos bērnības apģērbus? Bet kā ģērba knēveļus pirms simt un divsimt gadiem? To visu no šodienas var lūkot noskaidrot izstādē „Bērnu pasaule” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Šī ir jau devītā reize, kad muzejs sadarbojas ar modes vēsturnieku Aleksandru Vasiļjevu. Šoreiz viņš ķēries pie bērnu modes izpētes teju trīs gadsimtu garumā.

„Tur redzams Romans Suta ar brālīti Reinholdiņu,” viena no izstādes kuratorēm Irēna Bužinska rāda uz palielinātu melnbaltu fotogrāfiju ar diviem matrožu stilā ģērbtiem puikām. „Un šī ir aktrise Lilita Bērziņa četru gadu vecumā,” mākslas zinātniece aicina ielūkoties vēl vienā foto.

Latvijas kultūras personību bērnības fotogrāfijas spilgti sasaucas ar Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas bērnu modes paraugiem no Rietumeiropas un ASV.

Modes vēsturnieks Vasiļjevs, kurš ar Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju sadarbojas jau devīto vasaru, atzīst, ka bērnu modes vēsturē šodien varam ielūkoties vien pa šauru spraudziņu, jo tie saglabājušies daudz mazāk par pieaugušo drēbēm.

„Vēsturiski bērnu apģērbi visvairāk saglabājušies valstīs, kurās nav bijis karu – ASV, Anglijā, Zviedrijā. Modes zemē Francijā visu, kas izgāja no modes, ātri izmeta, bet, piemēram, bijušajā PSRS deficīta apstākļos visu, ko vien varēja, pāršuva. Arī no 19.gadsimta Krievijas mums praktiski nekas nav palicis, jo mežģīnes, zīds un samts bija tik dārgi audumi, ka tos sagrieza gabaliņos un izmantoja nākamajās paaudzēs. Tāpēc Pēterburgas vai Maskavas antikvariātos no bērnu modes nekas nav atrodams,” skaidro Vasiļjevs.

Tieši tāpēc šaubas par šādas bērnu modes vēstures izstādes izdošanos sākumā bijušas arī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejam.

„Kad Aleksandrs pirms diviem gadiem piedāvāja mums šo tēmu, mēs vēl domājām – nē, nu nevar būt, vai tad bērnu apģērbi ir saglabājušies…" atzīst muzeja vadītāja Inese Baranovska. "Bet mēs redzam, ka šajā izstādē ir eksponāti no 18.gadsimta līdz 20.gadsimta 70.gadiem. Ļoti plašs spektrs! Un tas ir stāsts par paralēlo modi. Bērnu dzīve ir gājusi paralēli un katrā gadsimtā ir ieviesusi savas izmaiņas, savas tradīcijas. Un tas arī ir vēstures spogulis!”

Izstādes veidotāji norāda, ka par bērnu modi mūsdienu izpratnē var runāt tikai kopš 18.gadsimta beigām, kad franču filozofs Žans Žaks Ruso pirmais izvirzīja tēzi, ka bērns ir patstāvīga, jauna topošā personība, nevis miniatūrs pieaugušais. Izstādes sākums ar krāšņām 18.gadsimta mežģīņu un zīda kleitām vēl ilustrē citu izpratni.

„Šie apģērbi ir labi saglabājušies, un tam ir divi iemesli. Pirmkārt, tās ir samazinātas pieaugušo apģērbu kopijas. Tolaik gan meitenes, gan zēni jau no agras bērnības nēsāja korsetes, un tā veidojās arī viduklis," zina stāstīt modes vēsturnieks Aleksandrs Vasiļjevs.

"Tāpat meitenes jau no maziem gadiem bija radušas pie dziļiem dekoltē, grima un parūkas. Bērnus audzināja kā mazus pieaugušos, kas ies vecāku pēdās. Otrkārt, apģērbs bija no daudz smalkāka auduma un to bija grūtāk iztīrīt, tāpēc bērnus radināja pie daudz lielākas rūpības pret savām drēbēm.”

Protams, izstādē redzamās greznās Napoleona laika kleitiņas un uzvalciņi piederējuši tikai augstāko aprindu mazuļiem. Bet izstāde ļauj izsekot apģērba attīstībai plašākā sabiedrībā līdz pat daudziem labā atmiņā palikušajiem padomju laika jērādas kažociņiem.

„Tas viss ir apskatāms, pateicoties restauratoru darbam. Ja mūsu fondā nestrādātu tik augstas raudzes speciālisti, šādas izstādes nebūtu. Ir jāprot restaurēt kažokādu, vilnu, zīdu… Ar manu kolekciju strādā vairāk nekā 12 restauratoru. Divi, piemēram, specializējas tikai pērlīšu restaurācijā, viens strādā tikai ar lietussargiem…” atklāj Maskavā dzimušais modes kolekcionārs, kurš jau vairākas desmitgades dzīvo Francijā.

Izstādes nosaukums „Bērnu pasaule” ne bez pamata asociējas ar savulaik Rīgā pazīstamo universālveikalu, kura centrālo skatlogu rotāja mākslinieka Adriana Pabiana kustīgās lelles. Izstādē skatāmas arī viņa veidotās rotaļlietas. To visu aplūkot varēs līdz 1.oktobrim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti