Vēl vairāk aizmirstas pašu nievājošā attieksme, kas koka arhitektūru paļāja par suņu būdām. Tagad, kad bijušajai sērdienītei kleita smuka un acis mirdz, slavēts tiek arī gudrais precinieks, kurš likteņa pabērnu izvedis saulītē. Paradoksāli, bet Kalnciema kvartāla būvkultūrai spēcīgāko impulsu ir devusi kauna sajūta, kas lika rīkoties, bet laimīgā pāra savedēja izrādījās toreizējā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Būvkultūra
No 24. līdz 27. septembrim Latvijā norisinājās Eiropas Kultūras mantojuma dienas, kuru tēma 2020. gadā bija būvkultūra. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde apkopojusi vairāk nekā 30 labas būvkultūras paraugus, kurus vieno to tapšanas, uzturēšanas un pilnvērtīgas dzīves īpašs novērtējums. Sabiedrisko mediju portālā LSM.lv iepazīstinām ar šo objektu dzīvesstāstiem – par atbildīgiem pasūtītājiem un saimniekiem, par radošiem un tālejoši domājošiem arhitektiem, kurus izstāsta Latvijas arhitektūras un kultūras mantojuma speciālisti.
Par Vairas Vīķes-Freibergas nozīmi un Kalnciema kvartāla atdzimšanu stāsta šī procesa lieciniece, arhitekte, koka arhitektūras aizstāve un biedrības “Latvia Nostra” dibinātāja Zaiga Gaile.
Paldies prezidentei un NATO
"Atskatoties uz neatkarīgās Latvijas gandrīz 30 gadu vētraino vēsturi, iespējams, ka Kalnciema ielas 30 vēsturisko koka māju ansambli izglāba NATO samits Rīgā 2006. gada rudenī. Gatavojoties augstākā līmeņa valstu vadītāju forumam Rīgā, valsts prezidente Vaira Vīķa-Freiberga nāca klajā ar negaidītu paziņojumu:
“Lūdzu, dariet kaut ko ar tām noplukušajām vecajām koka mājām Kalnciema ielā! Vai nu jauciet tās visas nost, vai es pati ņemšu otu, spaini un iešu tās krāsot!
Kalnciema iela ir Rīgas vizītkarte! Kopš senais smilšu ceļš no Rīgas uz Kurzemi ir pārvērties par galveno satiksmes maģistrāli, kas savieno starptautisko lidostu “Rīga” ar galvaspilsētas vēsturisko centru, ikviens, kas ierodas Latvijā ar lidmašīnu, izbrauc cauri vēsturiskajam koka māju ansamblim.”
Pēc šī paziņojuma tika izveidots publiskās un privātās partnerības sadarbības modelis, kurā iesaistījās Rīgas dome, Kultūras ministrija, Aizsardzības ministrija, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un biedrība “Latvia Nostra”. Interesanti, ka ievērojamu finansējumu koka ēku atjaunošanai sniedza arī Aizsardzības ministrija. Tajā pašā gadā ansamblim tika piešķirts Valsts nozīmes pilsētbūvnieciskā pieminekļa statuss. Īsā laikā tika veikta mērķtiecīga un kontrolēta ēku fasāžu sakopšana, un Kalnciema iela izmainījās līdz nepazīšanai. Šī metamorfoze, pirmkārt, acīmredzami mainīja daudzu cilvēku priekšstatus par koka arhitektūras vērtību un, otrkārt, iedrošināja iedzīvotājus turpināt mantojumu atjaunot.
Tradicionālā dzīvesveida burvība
Svarīgākais ieguldījums Kalnciema ielas atjaunošanā un apdzīvošanā ir brāļiem Kārlim un Mārtiņam Dambergiem kopā ar arhitekti Lieni Griezīti. Viņu komanda ir ne tikai atjaunojusi septiņas celtnes, bet pārvērtusi kvartālu par Pārdaugavas sabiedriskās dzīves centru – pat kulta vietu, kur notiek sestdienas tirgus, ceturtdienas koncerti, izstādes un citas interesantas lietas, kas pulcē daudz ļaužu. Tagad brāļi ir pārņēmuši arī Āgenskalna tirgu.
Kalnciema iela ierīkota sena satiksmes ceļa vietā, kas veda Kurzemes virzienā; tas iesākās pie Āgenskalna līča pārceltuves pāri Daugavai. Iela pirmoreiz rakstos minēta 1778. gadā. Lielākā daļa saglabājušos koka ēku ir 19. gadsimta otrās puses un 20. gadsimta sākuma vēlīnā klasicisma stila būvkultūras pieminekļi ar izkoptām proporcijām un detaļām; tās projektējuši sava laika ievērojami arhitekti. Ansambļa burvība slēpjas tradicionālajā dzīvesveidā, kur aiz ielas parādes fasādēm māju aizmugurēs slēpjas klusi zaļi dārzi ar veciem kokiem un saimniecības ēkām.
Visa Pārdaugava un pārējie Ārrīgas rajoni ir ideāli dārzu pilsētas modeļi, kas pie tam atrodas dažu minūšu velosipēda brauciena attālumā līdz Rīgas vēsturiskajam centram.
Eiropas mēroga nozīmes koka māju rindas abās Kalnciema ielas pusēs nemainīgi paliek savā vietā, un to dzīve pamazām atdzimst. Tomēr strauji augošais kapitālisms ar tam raksturīgo agresīvo komerciālo būvniecību apdraud šīs ēkas gan no perifērijas, gan no centra puses. Lielceļa malu lielveikalu invāzija spiežas ansamblim virsū no lidostas puses, un debesskrāpju smailes draudīgi tuvojas no Rīgas centra puses. Pēdējais Vācijas zemo cenu ķēdes veikals “Lidl” jau teju iekāpis vēsturiskās fabrikas “Melodija” gruntī Kalnciema ielā 36/38 pretī brāļu Dambergu radošajam kvartālam. Ceļā no lidostas uz Rīgas centru uzskatāmi var vērot dažādu laikmetu būvkultūras ideālu kritērijus un rezultātus – vai nu bezpersoniskas ceļmalas lielveikalu metāla kastes ar kliedzošiem uzrakstiem un autostāvvietu pļavām, vai bezkaislīgus debesskrāpjus, kas cenšas augstumā pārsniegt Vecrīgas dievnamu torņus.
Starp tiem – harmonisks un cilvēciska mēroga koka māju ansamblis ar dzīvokļiem, dārziņiem, maziem veikaliem un omulīgām kafejnīcām," raksta Zaiga Gaile.
Tagad, kad kopš vēsturiskā NATO samita pagājuši jau četrpadsmit gadi, Kalnciema kvartāls ir pāraudzis tikai sakārtotas fasādes funkciju. Tā restaurācija ir veikta godam, tas ir audzis un attīstījies harmoniski, kļūstot par organisku pilsētas būvkultūras daļu. Kalnciema kvartāls ir dzīvības pilns, un butaforisku izsmalcinātību tam nevar pārmest. Gluži pretēji – Kalnciema kvartālā omulības devu var saņemt pat tad, kad uz Jūrmalu un lidostu traucas nebeidzama mašīnu straume. Sēdi mierā un jūties labi!
Publikācijas top sadarbībā ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.