"Rīgas pilsētas attīstībā Gunārs atstājis nopietnus vaibstus. Ilgstoši ieņemdams Rīgas pilsētas galvenā arhitekta amatu, Gunārs panāca šī posteņa ievērojamu ietekmi, kas arhitektūras nozarei ļāva pacelties jaunā gaismā. Līdz ar to padomju režīma laikā arhitekti Rīgas plānošanā ieguva izšķirošu nozīmi, savukārt, atgūstot Latvijas neatkarību, jau 1995. gadā Rīga ieguva jaunu, uz demokrātiskiem principiem veidotu, teritorijas plānojumu. Gunārs Asaris izprata un atbalstīja arī kultūras mantojuma saglabāšanu," raksta Juris Dambis.
Gunārs Asaris dzimis 1934. gada 23. jūnijā Rīgā. 1959. gadā Asaris beidzis studijas Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības fakultātes Arhitektūras nodaļā. Strādāja par rajona arhitektu un galvenā arhitekta vietnieku (1959–1971) Rīgas pilsētas Galvenajā arhitektūras plānošanas pārvaldē, piedalījās Salaspils memoriāla izveidē (1961–1967). 1971. gadā viņu iecēla par Rīgas pilsētas galveno arhitektu, un viņš piedalījās Rīgas pilsētas attīstības ģenerālplānu un atsevišķu rajonu plānojumu detaļprojektu izstrādāšanā. 1979. gadā Asari ievēlēja par Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētāju. 1998. gadā viņš atstāja Rīgas pilsētas galvenā arhitekta amatu un pēc doktora disertācijas Dr. arch. aizstāvēšanas tika ievēlēts par Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes asociēto profesoru.
