Gunārs Lūsis-Grīnbergs mācījies Rīgas 1. vidusskolā un pēc tās beigšana iestājies Latvijas Valsts Universitātes Inženierceltniecības fakultātes Arhitektūras nodaļā, kuru pabeidzis 1957.gadā.
Pēc arhitekta kvalifikācijas iegūšanas viņa darba vieta teju visu darba mūžu bija Latvijas Valsts pilsētu celtniecības projektēšanas institūts "Pilsētprojekts" (1958-1992). Kopš 1960.gada Lūsis-Grīnbergs ir Arhitektu savienības biedrs.
Nozīmīgs pavērsiens Lūša-Grīnberga darbā bija saskarsme ar arhitektu Nikolaju Rendelu, kurš jauno kolēģi ieinteresēja par pilsētbūvniecības problēmām.
Lūsis-Grīnbergs ir vairāk nekā 30 Latvijas mazpilsētu ģenerālplānu un to vēsturisko centru detālplānojumu autors, turklāt daudzām tie ir izstrādāti vairākkārt: Tukumam (1973, 1991), Siguldai (1972, 1991), Cēsīm (1967, 1988), Ogrei (1970, 1989). Autors Aizkraukles (1971), Alūksnes (1974) , Kuldīgas (1973), Aizputes (1980), Rēzeknes (1985), Jelgavas (1987) un citiem pilsētu ģenerālplāniem.
Lūsis-Grīnbergs ir līdzautors vairākiem monumentāliem mākslas darbiem: Latviešu strēlnieku muzejam - piemineklim Rīgā (1966-1971, par kuru 1972.gadā viņam piešķīra PSRS Valsts prēmiju), piemineklim Eduardam Veidenbaumam (1967, tēlniece L. Kamara), piemineklim 1905.gada revolucionāriem Rīgā, Grīziņkalnā (1975, tēlnieks V. Albergs, arhitekte L. Kraukle).
Līdztekus projektēšanai darbojies arī kultūras pieminekļu aizsardzības jomā.
2001.gada Gunārs Lūsis-Grīnbergs par personīgiem līdzekļiem sāka Latviešu strēlnieku pieminekļa sakārtošanu sabiedriskā kārtā, jo Rīgas domei līdz tam nebija atradušies līdzekļi pieminekļa sakopšanai. "Abi pārējie līdzautori jau ir miruši. Man vienkārši kauns, ka mūsu darbs stāv nesakopts. Man palīdz arī citi cilvēki," sacīja arhitekts. Lūsis-Grīnbergs plānoja sakārtot pieminekli tā sākotnējā izskatā - demontēt postamentu ar uzrakstu latviešu sarkanajiem strēlniekiem, ko sešus gadus pēc pieminekļa atklāšanas lika pierīkot okupācijas komunistiskās partijas komiteja, kā arī notīrīt notecējums.
"Gunārs Lūsis-Grīnbergs bija mans vadītājs nodaļā un arhitektūrā, izcils pilsētbūvnieks, kurš iestājās par latvisko vērtību saglabāšanu un kopšanu arī padomju nomenklatūras laikā," norāda bijusī akciju sabiedrības "Pilsētprojekts" direktore Daila Šēnberga. "Gunārs mēdza sacīt - katram latvietim ir jābūt kā kunigaitim uz balta zirga.''
Izvadīšana 2015.gada 2.jūnijā no Rīgas krematorijas.
