Skarbie notikumi atspoguļojās jaunā vizuālajā tēlā, kas bija askētisks, praktisks un savā ziņā vīrišķīgs ar militārām iezīmēm. „Šeit ir ļoti interesantas kara laika rotas, gatavotas no misiņa, tās izskatās pietiekami dekoratīvi, kaut arī darinātas mājas apstākļos pašu rokām. Kā redziet, daudzi aksesuāri ir veidoti militārā stilā, lūk, šī pūdernīca un lūpu krāsa pat ļoti atgādina patronsomu… Tērpi kara gados visbiežāk ir brūnā krāsā, jo uz tās tik labi nevar redzēt traipus, visbiežāk izmantotais audums ir kreps, jo tas neburzās un to nevajag gludināt,” norāda Vasiļjevs.
Vasiļjevs arī stāsta, ka kara gados sievietes nēsāja cepures, kas gandrīz pilnībā nosedza matus, jo izmazgāt tos bija reta iespēja. Par galveno uzmanības pievērsēju viņas izmantoja koši sarkanu lūpu krāsu.
Militāro stilu pēckara gados nomainīja kas pilnīgi pretējs - un tā bija izteikta sievišķība sievietes tēlā. „Kristiāns Diors bija pirmais dizainers, kas 1947. gadā atkal modē atgrieza tā saukto „new look” siluetu, kas izcēla krūtis, vidukli un gurnus. Šis siluets ļoti imponēja visiem vīriešiem, kas bija atgriezušies no frontes un noilgojušies pēc sievišķības,” norāda Vasiļjevs.
Sievietes tēls tika veidots līdzīgs plaukstošam ziedam, kas izpaudās gan kleitu audumos un piegriezumos, gan aksesuāros. Kleitas galvenokārt bija siltos pasteļtoņos, tā pasvītrojot sievietes maigumu.
Vaicāts, kāpēc pat visskarbākajos laikos sievietes tomēr neaizmirst parūpēties par savu izskatu, Vasiļjevs atbild: „Pasakiet man - vai sievietes dzīvē ir kaut kas svarīgāks par mīlestību? Nav… Bet, lai mīlestība īstenotos, sievietei ir jāpievērš sev vīrieša uzmanība, un viņa domā, ka to var izdarīt ar apģērba palīdzību. Tāpēc - lai cik smagi būtu apstākļi, mode pastāvēs vienmēr, kamēr vien sieviete būs dzīva un alks pēc mīlestības…”
Izstāde „No kara uz mieru” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā apskatāma līdz 29. septembrim.