Izstādē aplūkotais periods ir lielu pārmaiņu laiks, kad pēc milzu impēriju sabrukuma veidojas nelielas neatkarīgas valstis un mainās teju visas dzīves jomas. Arī sievietes iegūst daudz lielāku brīvību un jaunas tiesības – un no trausliem, korsetēs tērptiem ziediem pārtop emancipētās, modernās dāmās. Brīvība, par kuru cīnījās veselas nācijas, sasaucas ar brīvību, ko beidzot ieguva sievietes. Taču par brīvību reizēm jāmaksā ļoti augsta cena.
«Izstādē būs redzama 1912.–1924. gada mode. Tie ir trīs spilgti periodi: miera laiks un 20. gadsimta sākuma modes uzplaukums – tā saucamais Belle Époque jeb «skaistais laikmets», kad valdīja jūgendstila estētika. Sievietes šai laikā pārģērbās piecas vai pat sešas reizes dienā, par skaistuma ideālu tika uzskatīta zīda un muslīna viļņu un austrumniecisku drapēriju ieskauta dāma, kas kustējās lēni un gurdeni. Luksusa klases modes dizaineri šai laikā nezināja mēra: dārgi audumi, smalki izšuvumi, sarežģīts tērpu piegriezums… Par populārāko deju kļuva jutekliskais tango,» par jauno izstādi stāsta modes vēsturnieks un kolekcionārs Aleksandrs Vasiļjevs.
«Taču 1914. gadā sākās Pirmais pasaules karš, kas pilnībā mainīja ierasto dzīves kārtību. Sievietes sāka strādāt – kļuva par žēlsirdīgajām māsām, šoferēm, fabriku strādniecēm, stenogrāfistēm, ierēdnēm, telefonistēm… Mode strauji mainījās – kļuva vienkārša un praktiska. Svārki kļuva īsāki un paplatinājās, veidojot siluetu, kas modes vēsturē ieguvis nosaukumu «kara krinolīns». Lielo platmalu cepuru vietā parādījās mazas, pieguļošas, kas attāli atgādināja karavīru ķiveres. Reti kura dāma šai laikā varēja atļauties kalpotājus, tālab tērpu aizdare no mugurpuses pārcēlās uz priekšpusi. Modē nāca atturīgā un elegantā melnā krāsa, kas pirms tam asociējās tikai ar sēru tērpiem," turpina Vasiļjevs. «Pēckara periods – tā ir izstādes trešā tēma: pēc četru lielo impēriju – cariskās Krievijas, Austroungārijas, Vācijas un Osmaņu impērijas – sabrukuma izveidojās jaunas valstis, tostarp trīs Baltijas valstis – Latvija, Lietuva un Igaunija. Tāpēc nepārsteidz, ka Eiropas modē milzu popularitāti piedzīvoja dažādi tautiskie motīvi. Visu šo faktoru ietekmē mode mainījās līdz nepazīšanai – sākās 20. gadi…»
Izstādē «1918. Brīvības šiks» būs apskatāmi tērpi, aksesuāri un mēbeles no Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas, tostarp ietekmīgu tā laika modes namu un dizaineru darbi (Worth, Redfern, Lanvin, Cheruit, Callot Soeurs). Daudzi eksponāti ir kolekcijas jaunieguvumi, kas tikuši iegādāti tieši šai izstādei.
Izstāde Modes muzejā būs skatāma sešus mēnešus, līdz 2019. gada aprīļa beigām. Eksponātus no Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas papildinās tērpi no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijas, kā arī unikāli video un audiomateriāli, plakāti un fotogrāfijas. Izstādes ietvaros notiks arī lekcijas, kurās būs iespējams uzzināt vairāk par šī perioda modi, dizainu, dzīvesveidu un spilgtākajām personībām. Tiks saglabāta arī Modes muzeja tradīcija – apmeklētāji varēs piemērīt izstādes stilistikā ieturētus tērpus, izpildīt īpaši izstādei izstrādātu testu, lai uzzinātu, kurš no avangarda mākslas virzieniem ir tuvāks viņu būtībai, kā arī iegūt atbildi uz svarīgiem vai ne tik svarīgiem jautājumiem 20. gadsimta sākuma modīgās ezotērikas stilā. Arī bērnus gaida interesantas izklaides.
Kā vēstīts, Modes muzejs Rīgā, Grēcinieku ielā 24, sadarbībā ar Aleksandra Vasiļjeva fondu tika atvērts 2016. gada rudenī. Tas ir privāts muzejs, ko veidojusi un vada arhitekte Nataļja Muzičkina. «1918. Brīvības šiks» būs Modes muzeja piektā izstāde: iepriekš muzejā tikušas eksponētas izstādes «30. gadu elegance», «Austrumu noslēpumi. Rietumu mode un Ķīna» un «Dior», bet patlaban, līdz 25. septembrim, vēl apskatāma izstāde «Zelta divdesmitie» no unikālās Nazima Mustafajeva apavu un tērpu kolekcijas.
