Ilze Dobele: Kāds ukraiņu karavīrs ir teicis, ka droni ir kā acis militārpersonām. Vai jūs varat atklāt, ko tieši droni armijā paveic? Vai tas, ko mēs redzam dažādos video, atbilst realitātei?
Artūrs Neitāls: Tas, ko mēs redzam tīklos, ir diezgan akurāti. Protams, ir arī lietas, kuras nerāda. Galvenais dronu mērķis ir ievākt informāciju, atrast mērķi, koriģēt attiecīgas darbības – vai tā ir uguns, vai pārvietošanās. Sociālajos tīklos, protams, tiek izgriezti paši aktuālākie gabaliņi. Drons var arī lidot dienām un neko neieraudzīt.
Nauris Broks:
Sociālajos tīklos bieži rāda tieši to, kas ir vizuāli saprotams ikdienas cilvēkam. Bet šīs funkcijas, ko parasti saista ar lidmašīnām un helikopteriem, pamazām pāriet tikai uz droniem – citi izmēri, cita apkalpe, citas iespējas.
Aizmugurē ir vēl daudz elektronikas funkciju, par kurām ikdienas cilvēks pat nezina. Droni sniedz atbalstu, atrodot pretinieku, norādot viņa pozīciju, izmantojot tam citu resursu apjomu, kāds kādreiz bija nepieciešams.
Iznīcinātāji nespēj gaisā turēties tik ilgi kā droni, līdz ar to tie ietekmē militārās darbības, drastiski izmainot izmaksas.
Dažādi zinātnes sasniegumi vēsturiski sākušies tieši no jauninājumu nepieciešamības militārajā nozarē. Kad jūsu uzņēmumi sāka nodarboties ar dronu ražošanu, cik lielā mērā jūs to plānojāt komerciāliem mērķiem, un cik lielā – tieši kaujas laukam?
Nauris Broks: Industrija ir diezgan jauna, īpaši, ja runājam par Eiropu un Latviju. Viss tika aizgūts no lidmašīnu pieredzes. Es neteiktu, ka Latvijā iepriekš būtu bijusi liela pieredze ar droniem, tāpēc mēs arvien vairāk funkciju paņemam no eksistējošām lidmašīnām un helikopteriem. Bet pēdējos gados industrija ir strauji sākusi augt, aug arī pieprasījums, un arvien vairāk valstu redz jēgu ieguldīt šajā sfērā, līdz ar to informācija jau ir daudz plašāk pieejama. Bet brīdī, kad radās mūsu uzņēmums, tas bija liels izaicinājums – atrast standartus un galvenās nepieciešamības, līdz ar to daudz bija jāmācās no citiem, instrukciju neviens nedeva. Ja tagad ieguglētu vārdu "drons", tad būtu pieejams daudz vairāk informācijas kā pirms 5, 10 gadiem.
Artūrs Neitāls: Jā, piekrītu. Kad sākām ar droniem, tie bija zināmi daļai cilvēku, bet te viss bija jauns. Mēs meklējām nišu, kurā sākt, no kuras atsperties, kurā sevi pierādīt un visprecīzāk parādīt, ko spēj drons.
Dronam liels pluss ir mazie izmēri, minimālās izmaksas un minimāls laiks pilotu apmācībām, un riska samazināšana.
Kas ir tas lauciņš, kuru jūs atradāt?
Artūrs Neitāls: Mēs visveiksmīgāk atradām militāro lauciņu. Helikoptera izmaksas – degviela, apkalpes un pilota apmācības, risks zaudēt apkalpi – tas ir dārgs process.
Pazaudējam neliela izmēra dronu – velkam no kastes laukā nākamo, un nav jāsūta vēstule piederīgajiem. Tas visu neizmērojami atvieglo gan finansiāli, gan psiholoģiski.
Pēc "Lursoft" informācijas šobrīd ir 14 uzņēmumi, kuri tā vai citādi strādā ar dronu ražošanu. Skaidrs, ka ir uzņēmumi, kuri saliek dronu no gatavām detaļām, bet ir arī tādi, kuri to ražo teju simtprocentīgi ar visu IT daļu. Saprotu, ka jūsu uzņēmumi arī dronus ražo pilnībā. Izstāstiet, kāds šeit ir dizainera darbs – kas ir svarīgākais, kas jāpaveic, lai drons pildītu konkrēto uzdevumu?
Artūrs Neitāls: Visu nepieciešamo komplektējam, saliekam, ražojam, dizainējam paši. Tas, ko mēs iepērkam no citām valstīm, ir komponentes kā baterijas, motori, kameru lēcas, sensori, kurus neražo Latvijā, Baltijā vai pat lielā daļā Eiropas. Uz vietas darām tik, cik varam, visu saliekam kopā šeit.
Nauris Broks: Jā, ir komponentes, kuras vienkārši nav jēgas pašiem ražot, jo tas ir dažu centu materiāls. Ir lietas, ko mēs vienkārši nespējam Latvijā ražot. Mērķis ir redzēt, kā situācija mainās, lai šīs komponentes būtu pēc iespējas pieejamākas. Ja kādu detaļu mēs ražojam citur un pēkšņi mainās apstākļi, kaut ko nedabūjam – mums var apstāties ražošana. Arī ietekme uz dizainu ir liela, jo katras izmaiņas mēs varam adaptēt ātrāk. Mūsdienās, kad tehnoloģijas tik strauji attīstās, mums ir jābūt ļoti ātriem. Ja katras izmaiņas ir jāsūta kādam, kas to ražo, tas prasa laiku, un laikam ir liela nozīme. Bet arī mūsu iespējas ir daudz plašākas, jo lietas, kas mums varbūt neder, mēs varam mainīt, jo tas ir mūsu dizains un mēs neesam limitēti.
Ar ko jūs kā Latvijas uzņēmumi šajā nišā saskatāt savu lielāko pienesumu konkurētspējā ar citiem?
Nauris Broks: Viennozīmīgi, tas ir – neatpalikt un būt pa priekšu visām tehnoloģijām. Ja tu visu laiku piedāvā to, kas pasaules līmenī ir viens no labākajiem, tad arī pie tevis vērsīsies klienti.
Bet mēs esam vieni no pasaulē labākajiem?
Nauris Broks: Es uzskatu, ka jā.
Artūrs Neitāls: Es piekrītu. Man šķiet, mūsu devums ir vienkārša lietojamība – droni ir samērā vienkārši lietojami, mēs varam ātri apmācīt pilotus, cilvēkus, kareivjus, kuri nekad nav lidojuši, un pāris dienu laikā viņi prot apieties, kontrolēt, saprast, kas notiek. Mēs esam mazi, kompakti, ērti pārvietojami, un šī tehnoloģija, kuru piedāvājam, noved pie attiecīgiem rezultātiem – tiek atrasts pretinieks, tiek izlūkota konkrētā teritorija, tiek ievākta informācija.
Nauris Broks: Mūsu abu kompāniju droni ir pavisam citas klases, mēs viens ar otru pat nekonkurējam. Mūsu droni lido ilgi, tālu, ar kameru, ar kuru ir iespēja redzēt ļoti lielās distancēs, nakts redzamība un visas šīs lietas. Mēs nevaram operēt starp ēkām – viss pagalms dzirdēs, ka kaut kas gaisā plivinās.
Mēs tirgū esam populāri, pateicoties kamerai, jo tās iegādājas un uzstāda pat uz citiem lidaparātiem. Mūsu funkcija ir ilgtspējīgas misijas ar ļoti spējīgām kamerām.
Artūrs Neitāls: Mūsu droni lido īsāku laiku, ir mazi, viegli pārvietojami, attiecīgi arī izmaksas ir daudz mazākas.
Mums ir tā iespēja vienlaikus pacelt gaisā un ar vienu iekārtu kontrolēt vairākus lidaparātus – ir iespēja sazināties, redzēt pāri kalnam.
Ja nepieciešama papildu distance, tad otru dronu var izmantot kā iekārtu, caur kuru nodot radiosignālu līdz pilotam. Katram sava niša, katram savs lauciņš.
Kā jums šķiet, ar kādu funkciju droni tuvākā vai tālākā nākotnē būs mūsu vidū? Vai jūs saredzat, ka droni varētu nokļūt mums arī tuvākā gaisa telpā?
Artūrs Neitāls:
Protams, ar gadiem dronu pielietojums tikai pieaugs, kā minimums, būs ļoti aktuāls loģistikas pakalpojumu, piegādes jautājums.
Vai tas nozīmē, ka mēs nāksim uz Doma laukumu un paralēli mums atlidos pasta paciņa?
Artūrs Neitāls: Reiz lidoja pasta baloži, var lidot arī pasta droni. Mūsdienās pilsētā ļoti jūtams ir kurjers, kurš minas, brauc ar busu, noparkojas, kur nevajag – rada papildu slodzi ikdienas infrastruktūrai. Ja mēs to nelielo paciņu varētu nogādāt no punkta uz punktu pietiekami klusu – kāpēc gan ne. Bet tur jāregulē, lai lidaparāts nekādā gadījumā neuzkristu kādam uz galvas vai kāda privātīpašumā, jo bojājumi būs ļoti lieli.
Man šķiet, ka lielākā izaugsme tomēr būs autonoms drons, kurš varēs lemt pats. Bet tur atkal nāk daudz jautājumu – cik tas ir ētiski, ka tehnika pieņem lēmumu, bet izvairīties no tā, es domāju, būs grūti.
Nauris Broks: Dronu viennozīmīgi kļūs arvien vairāk, un iemesls, kāpēc tas nenotiek pārāk strauji, ir drošība. Aviācija vienmēr adaptējas ļoti lēnām un uzmanīgi, lai nebūtu haoss. Tiek attīstītas sistēmas, lai nodrošinātu drošību, tādēļ šobrīd droni vairāk operē vietās, kur tas ir droši. Ir valstis, kas jau atslogo ceļu satiksmi ar droniem, un es domāju, ka tas ir tikai laika jautājums, kad cilvēki pie tā pieradīs. Arvien vairāk lietu pārņem tieši sistēmas, jo tās patiesībā ir gudrākas, ātrākas, efektīvākas.
