Kultūras ziņas

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejam – 30

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Braunijs no Bruņinieku ielas #1

«microRIBOCA» ved urbānās pētniecības tūrē «Braunijs no Bruņinieku ielas»

Ko pilsētvidē sauc par braunijiem? Kurās vietās iepriekš gribēja būvēt Dailes teātri, un cik daudz koka māju nojauca, lai uzbūvētu teātra ēku? Kā tur izskatījās, pirms tika realizēts arhitektes Martas Staņas projekts – to visu 10. jūlijā bija iespēja uzzināt urbānās pētniecības tūrē – pastaigā kopā ar Kasparu Vanagu un Ievu Zībārti. Pastaiga notika mākslas programmas "microRIBOCA" ietvaros, kuras centrā šogad Rīga un tās iedzīvotāji.

Izzinošās urbānās pētniecības tūres “Braunijs no Bruņinieku ielas” starts meklējams pie Bruņinieku ielas 14. nama. Tukšā ēka pavisam nesen, mākslinieces Ingas Melderes otu apmīļota, uz brūnās ādas ieguvusi gleznieciskus vēstījumus. Braunija pagalmā no stāstniekiem uzzinām vairāk par nama likteni. Tikšanās saistīta ar mākslas programmu "microRIBOCA", šogad tās centrā Rīga un tās iedzīvotāji, un priekšplānā arhitektūras un pilsētvides tēma. 

"Braunijs būtībā ir vārds, kuru ir atraduši jaunieši, kas staigā pa Rīgu un skatās uz mājām, un ļoti bieži arī uzpūš teju vai grafiti, un tās ir tās mājas, kuras ir tukšas, neviens nedzīvo, bet tām ik pa laikam tiek pārkrāsota brūna fasāde, lai varētu nosegt garāmgājēju atstātos zīmējumus," skaidro mākslas programmas "microRIBOCA" kurators Kaspars Vanags.

Arhitektūras, pilsētvides un dizaina kritiķe Ieva Zībārte savukārt zina pastāstīt par netālu esošā Dailes teātra vietas izraudzīšanās un tapšanas līkločiem. Lai uzceltu teātra ēku, upurēti daudzi koka nami.

"Ir labi, ka ir mākslas projekts, kas atkārtoti pievēršas kaut kādiem jautājumiem, kuri varbūt līdz galam nav izrunāti arhitektu vidē. Man liekas, tas ir tāds eksperiments savā ziņā, bija interesanti redzēt, vai cilvēkus vispār tas interesē. Kā mēs redzam – interesē, un ļoti labs iemesls tieši šeit, brauniji Bruņinieku ielas, Brīvības ielas gadījumā parunāt par dažādiem likteņiem un stiliem. Braunijs, Dailes teātris – mēs redzam, ka ne viens, ne otrs nav it kā veiksmīgais projekts, jo tagadne un nākotne ir salīdzinoši grūta," saka Zībārte.

"Koka arhitektūru es kopumā diezgan ievēroju. Man ļoti patīk, tā saista, bet par braunijiem nebiju tā aizdomājusies, tāpēc man bija ļoti liela interese uzzināt vairāk, un es arī uzzināju kaut ko tādu, par ko pirms tam nebiju aizdomājusies," atzīst pastaigas dalībniece Elīna Meiere.

"Mēs lēnām sākam saprast, ka koka ēkas ir vērtība, bet gadsimtiem ilgi tās nav bijusi vērtība, un tas cilvēkiem ir tāds jaunums salīdzinoši. Un skaidrs, ka it kā vēsturiska liecība, tomēr relatīvi maz mums tā koka apbūve ir saglabājusies. Skaidrs, ka viņas ir saglabājamas, bet tajā pašā laikā mums ir ļoti uzmanīgi jāskatās – cik lielu atbildības slogu uzliekam īpašniekiem. Es teiktu, ka pilsētai, pašvaldībai būtu pēc iespējas vairāk jānāk pretī," uzskata pastaigas dalībniece Agnese Lāce.

21. augustā Kaspars Vanags kopā ar arhitektu Pēteri Blūmu līdzīgā tūrē iegriezīsies mājā uz Brīvības un Bruņinieku ielas stūra, aplūkos koka mājas Stabu un Tērbatas ielā, pārrunājot to vēsturiskās un arhitektoniskās vērtības. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti