Arhitekta Johana Daniela Felsko projektētais Mazās ģildes nams savu svinīgo atklāšanu piedzīvoja 1866. gada 9. februārī. Pēc 22 gadiem sekoja Mazās ģildes interjera papildināšana. Par nama bagāto vēsturi daudz zina stāstīt pašreizējā Mazās ģildes direktore Lilita Laine, kura šeit strādā kopš 1999. gada. Izrādās, ka 1855. gadā blakus vecajam ģildes namam pēc tā paša arhitekta projekta uzcēla patversmes namu, ko 1901. gadā pārbūvēja amatnieku skolas vajadzībām. Abas ēkas kopā veido Mazās ģildes kompleksu.
Pavisam saprotama bija arhitekta vēlme Mazās ģildes ēkas projektu saskaņot ar blakus esošo Lielās ģildes namu, kam jau 19. gadsimta vidū radīja jaunu veidolu, kombinējot dažādu zemju gotikas stila elementus. Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece, mākslas zinātņu doktore Daina Lāce iedziļinājusies trijos Mazās ģildes ēkas projektu variantos.
“Sākotnējo projektu pilsētas arhitekts Johans Daniels Felsko iesniedza 1862. gada aprīlī. Tas principā tika pieņemts, tomēr sekoja pārdomas, ka tas ir pārāk grezns – neogotiskās formās veidots, ar septiņām milzīgām logailām, [kas vērstas] pret tagadējo Amatu ielu, ar bagātīgi rotātiem zelmiņiem un greznu galvenās ieejas portālu," Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” stāsta Daina Lāce. "Mazās ģildes amatnieku pragmatisms, taupīgums lika arhitektam vaicāt pēc kā vienkāršāka.
Mazās ģildes būvkomisiju mulsināja nākotnē orientētais skats un arī saimnieciskā darbība, ko arhitekts piedāvāja savā pirmajā ģildes projektā."
Arī otrajā projekta variantā arhitekts piedāvāja laikmetīgu un modernāku pieeju, piemēram, ieeju veidot no Kalēju ielas ar kāpnēm uz svētku zāli. Daina Lāce stāsta, ka arhitekts pirmajā stāvā piedāvājis telpas, ko varētu apsaimniekot kāds restorāns. Vēl viņš piedāvājis namā ierīkot arī pa kādam īres dzīvoklim. Tāpat kā iepriekšējā reizē – arī šī ideja pirmajā brīdī tiek apstiprināta un pat vairāk – to pieņēma pilsētas būvkomisijā. 1863. gada Meteņos Mazajā ģildē noturēja gadskārtējo sapulci un svinēja atvadas no vecā nama. “Veco namu nojauca. Tika sagatavots būvlaukums, bet celtniecības darbi diemžēl nesekoja.
1863. gada jūnijā laikrakstā "Rigasche Zeitung" parādījās raksts, ka nams tomēr ir pārāk grezns un izmaksās pārāk daudz.
Tad nu trešo reizi tika sagatavots projekta variants, kurā arhitekta sākotnējo ieceri apvienoja ar sekojošiem plānojuma priekšlikumiem: pirmā stāvā no ieejas pa labi ir goda mielasta telpa, savukārt no vestibila pa kreisi ir vecajo sola zāle, bet otrā stāvā svētku zāle. Šo projektu akceptēja, un 1864. gadā sākās intensīvi gatavošanās darbi,” ar zināšanām par projektēšanas gaitu dalās Daina Lāce.
Laiks, kad tapa Mazā ģilde, arhitekta Felsko dzīvē bija ļoti aktīvs. Tolaik viņš atradās savas profesionālās dzīves augstā punktā, proti, jau 17 gadus strādāja kā Rīgas pilsētas arhitekts.
Strādājot pie Mazās ģildes ēkas projekta, arhitekts domāja arī par interjeriem. Vecajo sola jeb ''Bellacord'' zālē vēl joprojām apskatāma krāsns, kuru jau projektēšanas laikā bija apstiprinājis pats Johans Daniels Felsko. Mazās ģildes direktore Lilita Laine stāsta, ka visā namā saglabājušās oriģinālās vitrāžas un lustras. 20./21. gadsimta mijā Mazās ģildes namā noritēja restaurācijas darbi. Lilita Laine uzsver, ka ''Bellacord'' zālē nekas netika labots – pieticis vien ar tīrīšanu. Īpašas ir arī krāsainās vitrāžas ģildes logos, kuras izgatavoja A.A.Freištatla darbnīcā Hanoverā, un amatnieku pēcteči tajās meklē un atrod savus senčus.
Laika gaitā mainījusies arī Mazās ģildes nozīme.
“Sākumā lielākoties bija vācu amatnieki, bet latvieši pamazām pārņēma varu (tieši latvieši ļoti daudz pilsētai izdarīja). Mazā ģilde turpināja pastāvēt kā biedrība, līdz 1935. gada 31. decembrī šo biedrību likvidēja un tās vietā nodibināja Latvijas Amatniecības kameru. 1944. gadā šo māju atdeva Latvijas arodbiedrībām, lai ierīkotu kultūras namu. Pateicoties tam, ka mēs bijām kultūras nams visu padomju laiku, šeit viss ir ļoti labi saglabājies,” stāsta Lilita Laine.
Mazā ģilde glabā arī nesenās vēstures svarīgus notikumus – šeit esot notikušas pat pirmās “Mikrofona aptaujas”, protams, valsts vadītāju pieņemšanas un vienmēr rīkotas balles. Saistībā ar ēkas 155. gadskārtu Mazā ģilde izsludinājusi stāstu konkursu, fotokonkursu un bērnu zīmēšanas konkursu, tā aicinot radoši iesaistīties un dalīties ar personiskiem stāstiem. Šogad plānots arī cikls par Mazās ģildes vēsturi, kurā piedalīties tiks aicināti vēsturnieki un vitrāžu speciālisti, un tad tas būs jau izsmeļošāks ceļojums pagātnē.
