1800.gadā būvētā ēka ir viena no aptuveni 15 tā laika koka sinagogām Eiropā, kas saglabājušās līdz mūsdienām. Šeit joprojām redzams sākotnējais telpu plānojums. Otrajā stāvā, sieviešu zālē, saglabājusies arī oriģinālā grīda, bet uz sienām - apgleznojumu fragmenti. Šī ir arī viena no retajām sinagogām Eiropā, kurā var redzēt kupola konstrukciju.
"Šī tradīcija sinagogās veidot kupolus nāk no ļoti senas pagātnes," stāsta arhitekts Pēteris Blūms. "Šāda kupola Latvijā, Baltijā nav. Šī tradīcija ir atceļojusi no Polijas, no 17-18 gs. Iekšpusē viss apmetums, visa apdare tik, cik viņa ir saglabājusies, paliek. Mērķis ir panākt tādu situāciju, lai, ienākot iekšpusē, cilvēki teiktu: "Ko jūs te esat izdarījuši, te jau viss ir vecs."."
Atjaunotajā sinagogā paredzēts iekārtot novadpētniecības muzeja filiāli. Ir uzsākts darbs pie ekspozīciju veidošanas, un jau šobrīd muzejā iespējams apskatīt nelielu izstādi veltītu ebreju kopienai.
"Šajā izstādē mēs atspoguļojam veselu laikmetu," stāsta Ludzas novadpētniecības muzeja ekspozīciju un izstāžu kurators Valērijs Dzevaltovskis. "Tas būs labs pamats tai ekspozīcijai, kas taps Ludzas lielajā sinagogā. Mēs centāmies pa mazām daļiņām uztaisīt mozaīku, kas atspoguļotu gadsimtiem ilgo vēsturi. "
Ik gadu Ludzu apmeklē aptuveni 40 tūkstoši tūristu, aptuveni 20% no tiem - ārzemnieki. Īstenojot Lielās sinagogas restaurēšanas projektu, tūristu plūsma varētu pieaugt līdz pat 50%.
"Tā kā Ludza bija zināma kā Latvijas Jeruzaleme, es domāju, mums ir ļoti liels potenciāls, atklājot šīs telpas un jaunās ekspozīcijas, sagaidīt daudz tūristu ne vien no Izraēlas, bet arī no visas Austrumeiropas, Japānas un Ķīnas," spriež Ludzas Tūrisma informācijas centra vadītāja Līga Kondrāte. "Šogad Ķīnas žurnālisti un tūroperatori bija."
Šobrīd jau nomainīti ēkas pamati, notiek darbs pie tās siltināšanas un apšūšanas ar dēļiem. Restaurācija ļaus saglabāt sinagogas autentisko iekštelpu apdari, gleznojumus un arhitektoniskās detaļas arī nākamajām paaudzēm.
