Būvkultūra
No 24. līdz 27. septembrim Latvijā norisinājās Eiropas Kultūras mantojuma dienas, kuru tēma 2020. gadā bija būvkultūra. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde apkopojusi vairāk nekā 30 labas būvkultūras paraugus, kurus vieno to tapšanas, uzturēšanas un pilnvērtīgas dzīves īpašs novērtējums. Sabiedrisko mediju portālā LSM.lv iepazīstinām ar šo objektu dzīvesstāstiem – par atbildīgiem pasūtītājiem un saimniekiem, par radošiem un tālejoši domājošiem arhitektiem, kurus izstāsta Latvijas arhitektūras un kultūras mantojuma speciālisti.
Tieši tāpēc Rūmenes muiža ir viens no elitārākajiem restaurācijas piemēriem, kur pārvērtības ir ar simbolisku jēgu – pat kūts var pārtapt kultūras mājvietā, vāgūzis restorānā, bet stallis – viesu apartamentos, ja vien līdzās naudai ir saprāts, talants un kvalitāte. Muižai, protams, ir lielkungu mērogs, bet tas paliek labas gaumes robežās. Kā sabiedrībai pieejama ēka Rūmene arī viesiem demonstrē labas arhitektūras manieres – skatiet un iedvesmojieties! Kā senais komplekss līdz tam ir ticis, vēsta Dr.Arch. Jānis Zilgalvis.
Izdzīvoja arī 1905. gadā
“Rūmenes muiža (Ruhmen) kā zemes lēnis minēta jau 1331. gadā. Laika gaitā īpašnieki mainījušies. Jaunā neogotiskā kungu māju celta 1876. gadā. Domājams, ka pēc arhitekta Teodora Zeilera (Seyler) projekta to veica Viktors fon Disterlohe (von Düsterlohe). Nedaudz vēlāk, 1892. gadā, muižu nopirka Rīgas tirgotājs Edgars Lira (Lyra). Viņa laikā mājas galā tika piebūvēta veranda renesanses formās ar izvērstām kāpnēm. Pēc Liras nāves muižā sāka saimniekot Eižens Švarcs (Schwartz). Viņš ar zemniekiem sadzīvoja labi, tāpēc 1905. gada nemieros muiža necieta. Viņa laikā jau pēc vētrainajiem notikumiem ēkas galā tika piebūvēts apjoms ar lēzenu divslīpju jumtu – telpa, kurā iekārtota virtuve. 1925. gadā muižu atpirka Laura Daugule. Viņas dzimtai bija jāpārdzīvo visas padomju laika grūtības. 1950. gadā kungu mājā ierīkota pamatskola. Kad skola beidza pastāvēt, ēka tika pamesta. Trešās atmodas sākumā tās telpās varēja ieiet jebkurš un darīt, ko vien sirds vēlas. 20. gadsimta 90. gadu sākumā muiža tika privatizēta un vēlāk pārdota. 2004. gadā Dana Beldimane-Karlsons no ASV apmeklēja vairākas Kurzemes muižas, vēlēdamās rast lauku īpašumu ģimenes atpūtai. Rūmene nonāca minētās kundzes uzmanības lokā, un tā drīz kļuva par ģimenes īpašumu. 2009. gadā tika pabeigta kungu mājas rekonstrukcija.
Kā vīzija par atmosfēru
Par kompleksa jauno veidolu sāka rūpēties arhitektes Zaigas Gailes birojs. Nenojaucot vēsturisko ēku, no jauna tika izbūvēts plašs pagrabs, uzcelts otrais stāvs un zemās rietumu puses piebūves vietā tika uzbūvēta stiklota virtuves daļa ar garšvielu dārzu augšpusē. Kopumā tika saglabāta vēsturiskā stilistika, taču jaunradītos apjomus papildina arī mūsdienīgi elementi. Interjers ir ļoti veiksmīga vēsturisku elementu un mūsdienu dizaina saspēle. Kā norāda Zaiga Gaile:
“Atjaunošanas mērķis nebija restaurēt muižas kādreizējo dzīvi, tāpēc kungu mājas interjera tēls veidots kā vīzija par atmosfēru, kas kādreiz varēja valdīt lauku muižā.
Interjers veidots kā viena kopēja gaiša un gaismas caurstrāvota telpa, kuras iekārtas un priekšmetu kolekcija cenšas jūtīgi savienot dažādu laikmetu un stilu objektus.” (Gaile Z. Rūmenes muiža. Pirmā burtnīca. Pārbūve. – Rīga, 2009.) Drīz vien tika sakopts arī parks, atjaunots mūra žogs, dīķa krastmalas un uz saliņu vedošais tiltiņš. Stallis, kurš atmodas sākumā bija grausta stāvoklī, arī tika atjaunots, un tajā durvis vēra viesu apartamenti. Tāda pati funkcija ir arī dārza mājai, bijušajai kalpu mājai. Savukārt vāgūzis kalpo kā restorāns ar āra terasi.
Atzīmējot Rūmenes muižas kompleksa atjaunošanas desmitgadi, 2019. gada rudenī tika atklāta kultūras un svinību telpa “Kūts” (arhitektes Zaigas Gailes birojs). 1913. gadā celtajā ēkā atrodas plaša sabiedrisko pasākumu zāle un viesu apartamenti. Galvenā ieeja akcentēta ar jaunu laukakmeņu mūra rizalītu un trīsstūra frontonu, kas nav svešs pārējām muižas ēkām. Ieejas ailas stiklojums paceļas divu stāvu augstumā, tā vajadzības gadījumā aizsedzama ar monumentālām vārtu vērtnēm.
Labi sakausēti stili
Īpaša noskaņa valda zālē, kas atvērta līdz pat jumta korei. Skatienam tiek atsegtas iespaidīgas jumta koka konstrukcijas, kas no jauna izbūvētas pēc vēsturiskiem paraugiem. Pateicoties jumta logiem un baltajam sienu un jumta slīpņu krāsojumam, zāle vienmēr ir gaismas pielieta un gaiša. Savukārt skatuves vietu akcentē telpas galā atsegtais vēsturiskais laukakmeņu mūris. Kopumā ir saglabāts kūts vēsturiskais būvapjoms, taču ailu forma un gabarīti, jumta logu izbūves un citi elementi ir traktēti atbilstoši mūsdienu izpratnei. Vienlaicīgi tie ir koordinēti ar ēkas vēsturisko būtību un rada vienotu veselumu. Arī zāles interjerā jūtams tas pats – gaismā celts viss autentiskais, ar gaumi un dziļu kultūras izjūtu veidotas jaunās formas, uzmanību pievēršot pat vissīkākajām detaļām. Zālē nav nekā lieka – ar lakoniskiem paņēmieniem sasniegts augsts mākslinieciskais pilnskanīgums. Tas pauž arhitektes Zaigas Gailes meistarību – sakausēt vienā ansamblī jauno ar vēsturisko. Šāds būvkultūras sniegums izdodas tikai retajam,” vērtē Jānis Zilgalvis.
Šim muižas kompleksam ir laimējies gan 1905. gadā, gan jau mūsu gadu tūkstotī – pārvērtības izcēlušas labo un vedušas uz stabilitāti. Komerciālajā zonā iespējama kvalitatīva atpūta un darījuma izbraucieni, bet privātajā sektorā saimnieki bauda restaurētās muižas radīto lauku idilles gaisotni. Laukakmeņi ir savās vietās, un gaismai ir, ko izcelt.
Publikācijas top sadarbībā ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.